Depresants
Depresants
Depresants - July 27th, 2010
July 27th, 2010
- Rodam harmoniju?
- 7/27/10 11:41 am
- Nepieciešams apjaust, ka labs garstāvoklis nav atkarīgs no nejaušu apstākļu sakritības, bet tiek sasniegts regulāri strādājot ar savu Es.
Mācies apkārtējā pasaulē saskatīt harmoniju un skaistumu.
Esi drosmīgs, atsakies no aizspriedumiem!
Pārstāj virzīt savu mentālo enerģiju uz bezjēdzīgu un absurdu problēmu risināšanu. Šādi rīkojoties tu uzlabosi savu veselību, atlabsi, atgūsi dvēseles mieru.
Cilvēkos centies saskatīt tikai pozitīvās rakstura iezīmēs. Biedrojies ar labiem, godīgiem un garīgi attīstītiem cilvēkiem. Neuztici savus sapņus un ieceres krāpniekiem un tenku vācelēm. Tomēr, ja nāksies ciest no viņu asās mēles, tad nevajag šos nelaimīgos nosodīt.
Atsaucies uz smaidu un smiekliem, bet ne uz aizskarošām un indīgām piezīmēm. Neiesaisties konfliktos, ja neesi pārliecināts par savu spēju saglabāt līdzsvaru un labsirdību.
Tu nekad nekļūdīsies, ja uzticēsies cilvēkiem un būsi atvērts. Godīga attieksme pret meli un krāpnieku ir labākā un efektīvākā aizsardzības forma.
Mazāk domā par slimībām, vairāk par veselību! Nemeklē negatīvu, kas meklē – tas atrod...
-
IekantējaPiesit kanti
- Watafak
- 7/27/10 11:28 pm
- Viens ir skaidrs točna - man vajag atpūsties!
Tātad - šodien aizmirsu kur ir tualetes gaismas slēdzis, ieeju tualetē un blenžu uz sienu, nespēju saprast, kur pazudis gaismas slēdzis Bet man taču nemaz tualeti nevajadzēja - gāju ta uz virtuvi
Izdomāju safoķēt beidzot pārdodamās lietas - aizeju uz otru istabu, izceļu svarīgo, aizmirsto mantu kasti, atveru, izdomāju, ka vajag kafiju - uztaisu kafiju, aizeju uz istabu un nesaprotu kāpēc to mantu kasti attaisīju - aiztaisu, uzmocu tur, kur viņa bija un atceros kāpēc es viņu gribēju - ceļu atkal nost.
Pienāk laiks pagatavot ko ēdamu - uzlieku plovu uz gāzes plīts, stāvu un nesaprotu kāpēc viņš nesislt, ar šausmām nodomāju, ka gāze beigusies - domās apdomāju visus, kas varētu man varbūt līdzēt samainīt balonus, par laimi atceroties, ka varbūt vajag mēģināt uguni piešķilt, lai ēdiens sāktu sildīties
Esmu neiespējams cilvēks.
Tā - manas otras dienas daļas neveiksmīgie sižeti:
Tikko kā beidzu šo ierakstu dienenē, aizeju padauzīties ar mazumiņu, piekusumā apsēžos, bet šķiet uzsēdos virsū kādam lidonim, kuram tas dibenjūtami nepatika un viņš man par to atriebās iekošost manos mīkstumos.
Izstaigāju ar dēlu savas dienas takas, protams superlēnā ātrumā, jo mazais galīgi negrib staigāt, apstājoties ik pēc pārdesmit soļiem, pie vienām sāpēm izdomāju aiziet noprikt ēdamo - aizeju, iepērkos, samaksāju, nolieku iepirkumu ratus un izeju ārā - tikko jau pagājusi kādus 20 metrus no veikala, es saprotu, ka es nepaņēmu nevienu produktu - lēnām velkos atpakaļ - jā, viss vēl stāv, pārdevēja tāda bik šokā par manu izgājienu acis vien noplikšķināja.
secinājums ir tikai viens:
MAN
VAJAG
ATPŪSTIES!
-
IekantējaPiesit kanti
Powered by Sviesta Ciba