Depresants

Kā es mācījos ar mašīnu braukt.
1/18/10 11:28 am
Vecums - 6 gadi, braukšanas pieredze tikai ar traktoriem Sākot no (divspiecīša) T-25zs, beidzot ar T-150, kombainu Ņiva un Jeņiseja, tēta piedāvātais variants - Volvo 363, pieļauju, ka '77 gada, vai jaunāks. Aizbraucam dieva pamestā nostūrītī - uzbraucam uz apmēram 2ha lielas pļavas, kuras vidū stāv viena vienīga siena guba, tētis nosaka, ka ja iebraukšu tajā kaudzē, tad pati viņu krāmēšu atpakaļ, izkāpj ārā (pa cik iemaņas man jau ir, ko spiest zinu, ātrumi uz ātrumkloķa sazīmēti). Salocu jaku, paņemu dokumentu mapi, pabāžu zem dupša, esmu gatava! Nabaga mašīna, izrādās, ka sajūgu nevajag izspiest ar abām kājām nostājoties uz tā, izrādās, ka mašīnas atšķirībā no traktoriem sprāgst nost, ja ko nepareizi izdara! Dīvains agregāts bija pirmā mana doma, pienāk laiks likt trešajā robā, bet čut kaut kas ieklemmā (drošvien neizspiedu sajūgu kārtīgi), skatos uz kājām, ou jē, izdevās! Sev par prieku iespiežu gāzes pedāli grīdā un sev par nepatiku (paceļot skatienu) ieraugu, ka vienīgā siena guba neizbēgami tuvojas....un....bums! O - Ou! Pa cik mašīna noslāpa, izkāpju no mašīnas, skatos tētis ar tantu nāk... Abi smej...Par mani..
Viss beidzās ar to, ka krāmēju siena gubu līdz vēlam vakaram...
Tajā vakarā nolēmu mūžīgi palikt pie normālas tehnikas - traktoriem un iemīļotās Ņivas kombaina.
Ģeniālais skaņdarbs: Avril Lavigne - I'm With You
Oma: Jautra
Iekantēja Piesit kanti