Depresants

Stāsts par raķešbāzi
1/16/10 11:44 pm
...Es atceros, ka nez kāpēc tajās raķešbāzēs nebija aiztaisītas akas ciet, un tās izvietotas tieši uz ceļa... Dažas reizes tā pamatīgi jēgu pārmīzu, īpaši tad, kad palika tumšs un grasījāmies braukt mājā... Visādas zāles saaugušas uz ceļa tā, ka knapi pamanīt tās akas. Vienā vietā, kur piestājām, izstaigājāmies, un atgriežoties pie mašīnas konstatējām, ka mašīnai priekšējais ritenis no akas malas tikai kādu metru attālumā! Un es, izkāpjot no mašīnas, laimīgas sagadīšanās pēc, tajā neiekritu, jo mašīnu apgāju nevis no priekšpuses, bet no aizmugures...
Raķešbāze ir viena dīvaina vieta - daudz, dažāda izmēra un tilpuma bunkuri, mājiņas un pagrabi, domājams, ka sistemātiski izveidoti ar būtisku jēgu, kuru mēs vienkārši nesaprotam... Pati raķešu pacelšanas vieta... Brrr, baisi metas atceroties... Pa gabalu atgādina miiiilzīgu mucu ar sēņveida nopiķotu koka dakstiņu jumtu... Protams, ka mums tur jāuzrāpjas!... Bet, izrādās, ka tam "virszemes" bunkuram vidū ir apmēram metru rādiusa liels caurums, pa kuru ielūkojoties iekšā, atklājam, ka zem mums ir neiedomājami liels, ar kaut kādu šķidrumu pildīts bunkurs... Uzreiz iedomājos par dakstiņiem, kuri, rāpjoties salūza un pazuda pazemē... Brr... aši notirinājos nost no tā būvējuma un citos vairs augšā neparko nekāpu, īpaši, kad drugans atklāja, ka viens no tiem pagrabu virszemes pauguriem ir vienos caurumos, kuros ir ļoti vienkārši iekrist - tie NAV redzami, ar zālēm noauguši spēlē "krievu ruleti" ar mums.
ļoti interesanti, vilinoši, intriģējoši - miljards reižu labāk par seksa sniegto apmierinājumu... Un gulēt arī - tikai vaļējām acīm - iespaidu reibonī...
Turpinājums sekos...
Ģeniālais skaņdarbs: Cinema Bizarre - Heavensent
Oma: Vientulīga
Iekantēja Piesit kanti