... iedomājos, vai kādreiz vēl būs tāds laiks, kā senāk, kad biju mazāka un ziemassvētku brīvdienas bija pats jaukākais laiks. ne tikai tāpēc, ka bija skaista eglīte, dāvanas, pašceptas piparkūkas un pīrāgi (es tik skaidri atceros to pašcepto pīrādziņu smaržu un garšu!), bet vienkārši tāpēc, ka tad bija tāds miers un harmonija, mājīgums un iekšējs siltums, vienkārši tīkamas sajūtas, sēžot pie kamīna, skatoties filmas, lasot grāmatas. Ziemassvētku brīvlaiks likās bezgalīgs, nekādas steigas, pienākumu, bet tagad? Jau tagad visas brīvdienas ir smalki saplānotas, lai paspētu izdarīt tik daudz ko, bet tajā visā pat atpūta nav ieplānota šķiet...
bet būs labi! everything's just alright!

Yes! Beidzot mana istaba ir Ziemassvētku noskaņās! Par spīti tam, ka ārā laiks galīgi nav uz Ziemassvētku pusi, es kalusos feinas zsv. dziesmas un man gribas dejot! Ak jā - esmu ģēnijs! Man no rīta izdevās salabot zsv. lampiņas, kurām vakardien Mikija pārgrauza vadus. Tā bija pirmā reize, kad paņēmu rokās lodāmuru! Bet nu toties mana istaba atkal mirdz krāsainās gaismās. Man arvien patīk visu izdarīt pašai. Mācīties galīgi negribas tagad, varētu nākamajā nedēļā vispār ignorēt skolu..
Jā - šis ir tas laiks, tas īpašais laiks, ko var sajust pat ja nav ne sniega, nedz kā cita, kas raisītu noskaņu, un es zinu, ka man uz svētkiem noteikti būs jāstrādā tajā fakinajā veikalā, kur bez manis nevar iztikt, bet tomēr - siltums sirdī ir! And that's the greatest!