es sapņoju par savu oranžo istabu, siltumu, pledu, gasimu un iespēju domāt...
uz visiem laikiem projām no valmieras, nevar vairs būt, ka kāds mani apstādina, mans ceļš ir nosprausts,
savādāk..
vai es ilgojos pēc komforta? jā, daļēji, bet tas man vajadzīgs tikai tik daudz, lai spētu spējīgi padomāt, nevis kā šajā aukstumā drebinoties, bailēs par rītdienu, kā viss notiks, un nokārtosies, nespējot koncentrēties uz vienu lietu, domām aizslīdot, nespējot savienoties ar savu prātu vai būt mierā, jo ir tik auksts un drūms...

lai mana šī gada dziesma ir one dream:
We can feel a change is coming
Like a kiss upon a tide
Breathing life into every heart
The hopeful kind of times
Cause we'll walk this road together
Though at times we felt alone
In the struggle to leave dissent
We find the strength one yet to find

You carry your courage, carry the history
But all are gone before you
Wherever you come from
Or born of one dream finds you, standing here

And you know that you can make it
(can make it)
You've got the whole world in your hands
(whole world in your hands)
And you've spent a lifetime working for this moment
(working for this moment)
And you are shining
You're all that you wanted to be