anck-su-namun
12 March 2009 @ 11:25 pm
viena parasta diena  
baigā diena
diena, kas sākās 5 a.m. ar domām par to, kāpēc pavasaris un rudens ir vīriešu dzimtē, bet ziema un vasara sieviešu dzimtē.
elpu skaitīšana, lai disciplinētu domas. [darbojas!!]
SP 7:4
pēdējais vēl nenokusušais grumbuļainais ledus skrienot uz troļļuku.
gudrība no mazā Voldenas ciematiņa, 19. gs.
neloģisks pārsteigums loģiskā priekšmetā [un jā, es nožēloju, ka skaļi visiem nepateicu, kas ir kvertulants, feelin' a bit guilty]
čau!
darkest coffee? alright!
paldies Tev!
tik ārkārtīgi burvīga melodija universitātes ēdnīcā, ka uz brīdi nesapratu vairs kur atrodos, vai sapnī, vai ... vēlos vēlreiz redzēt to pianistu... tik, tik, tik izjusti ...
smaids, atvēries pasavaris, smaids, mākoņi paverās, smaids, spilgtie saules stari, vēlreiz smaids
melnās kedas
smaids
tip-tip
paldies :)
nav par ko :)
vēl viena atklāsme, redzot dusmu nocietinātu seju
lietus piles no jumtiem uz galvas
Pasaules tautu mitoloģija
atklājam saldējuma sezonu? ar karamelizētiem valriekstiem!
... un mākoņu sega atsedzās, lai rietošā Saules ripa apliecinātu man manu līdzšinējo atziņu patiesumu
deja pa peļķēm un dubļiem
pārsteigums, ak ... likteņa pirksts? whatever ... bet paldies. vajadzēja. tieši laikā.
back home
un ir labi, tik labi. prieka asaras zem brillēm

kopsavilkums: un pilnīgi visu šodien es varētu savīt simboliskā stāstā, viss apliecina manu ceļu
 
 
soundtrack: akmenju daarzs