Jā, ja kaut kas ir paredzamāks par paredzamu tad tas, ka vienmēr notiks kaut kas, ko tu noteikti pavisam neesi gaidījis...
tamdēļ man ar stoicisku mieru nāksies atzīt savu sakāvi... Loģiski, ka man nav ko cerēt, jo uzdevums, kurā deva visvairāk punktus, mani būs pamatīgi iegāzis. Un es arī to pieņemu pavisam, pavisam mierīgi. Divreiz viena un tā pati taktika nevar nostrādāt... vai nu izdomā jaunu, vai paliec bešā.
un no kurienes vispār izrok tādus vārdus kā bīlenšteins vai orlovs?
bet vismaz tagad beidzot varu sev atļauties mirklīti atpūtas. :)

-Reizēm man gribas izdarīt kaut ko traku, kaut ko tādu, kas satriektu stikla kupolu, kurā mēs esam. Ļaut sev vaļu - lai notiek, kas notikdams.
-Tas nekā negrozītu. Mēs tikai vēl asāk sajustu stikla loku, kas mūs ietver. Vai arī mēs to sasistu, bet sagrieztos uz tā asajām šķautnēm un noasiņotu. Iekams sagriežamies, mums vajadzētu pamēģināt samierināties ar to.
-Samierināšanās ir padošanās. Tam vēl esmu par jaunu.

!
(vecais, labais Remarks)