šņak, šņak, atkal gar ledusskapi un pieliekamo vēlu pa vakariem... :D bet nevaru savādāk, jo.. man tā patīk! atkal kādas 177 skaistas emocijas no dziesmām, varbūt pat vēl vairāk, enerģijas pārpārēm. perfekti! nu izņēmot gan to, ka tiklīdz man rodas enerģija, ko arī uzreiz izlādēju, tā Mikija ar' uzreiz no manis iespaidojas un sāk savus kaķa abnormālos izgājienus, nu kaut vai iekrējienu līdz sienai, kam seko lēciens-kūlenis līdz pussienai un citas aktivitātes, kuru trezultāts vienmēr ir tāds, ka istabā ir sagāzts viss, ko vien var sagāzt un vēl citreiz arī kaut kas ko it kā nevar sagāzt :D savādi, ka kaķis tā ietekmējas no cilvēka garastāvokļa.

bez mākslas es nespētu savu dzīvi iedomāties, patiesi, ja nebūtu ne mūzikas, ne grāmatu, ne vis pārējā skaistā, radošā, iedvesmojošā, burvīgā, kas radīts šai patiesībā tizlajā pasaulē, tad nebūtu nekā priekš manis. jo es nevaru bez skaistuma, ka piepilda dvēseli

piemēram, Sade koncerts - nu vienkārši sēdi, klausies, skaties - izbaudi patiesu burvību; un vienalga kas nomāktu tavu prātu, tu pasmaidi, jo šī mūzika rada virkni pozitīvu, gaišu emociju. nevis samāksloti, saspīlēti, uzpsiesti ritmi ar bezjēdzīgiem vārdiem, ko visur 21. gadsimtā var dzirdēt, bet vienkārši mūzika, kas ir šī vārda patiesi cienīga