| [ |
music |
| |
kaimiņmājas tuciks |
] |
Man kaimiņos ir diezgan daudz visādi slāvu tautības pārstāvji, latvieši, kuri ir totāli pārkrievojušies, dzērāji, narkomāni, analfabēti, čigāni un Ozols. Jā, jā, tieši tā! Dzīvoju Pārdaugavā! It kā jau nav nevainas. Dzīvoju netraucējot viņus- kaimiņus, un viņi liek mierā arī mani, ja neskaita tos brīžus, kad kāds ir iedomājies un mēģina mani sveicināt. Nekas, to es varu izturēt. Varu paciest arī kaimiņa debīlo, sīko, ar nepareizu sakodienu apveltīto, suņa karikatūru, kurš lēkā gar manu sētu, rej un ārdas, tādā veidā izvedot no pacietības manu suni(mans suns arī nevisai ciena manu kaimiņu suņus, tieši tāpat kā es nevaru ciest šo suņu saimniekus), to es arī varu pārdzīvot. Varu mierīgi pievērt acis un tēlot, ka nezinu par kaimiņu čigānietes un viņas dēla 'mazo biznesiņu' - lētu narkotiku tirgošanu. Tas viss ir paciešams. Bet, tomēr ir kāds BET! Vakardien/nakt mani mīļummīļie kaimiņi izdomāja uzrīkot večerinku. Nekas, lai jau rīko, bet netraucējot MANI! Ja man ir diennakti jaklausās slāvu stila tuc-tuc, bumcik-bumcik, tad tas vairs nav izturami! Tagad kaļu atriebības plānu. Varbūt pārgriezt viņu elektrības vadus? Izdauzīt kādu stiklu? Uzspridzināties pie viņu mājas? Varbūt izziņot kara stāvokli?
|