^^

mana stihija ir asinis pa degunu
haa, vārguļu bariņš;D

te ir miera osta, vislabākā miera osta un vanna
sienāži sisina

vienbrīd es iedomājos, ka tā mums tāda spēle - sarkanais iet pa priekšu, izskatoties pēc viduslaiku bruņinieka ar karoga kātu plecā, un mēs sekojam, ejot rindiņā, katrs savā gaitā, katrs ar savu mūziku un apcerējumiem
viņš domā arī maršrutu un mēs neejam pa parastajiem ceļiem, bet caur pagalmiem, nojumēm un pār tiltiņiem
tad, tā sekojot un ik pa brīdim ieķiķinoties, nonācu pie vietas un noskaņas, kuru biju redzējusi un sajutusi jau iepriekš, bet ne šeit - apdrupusi, pusapmesta ķieģeļu siena ar arkveidīgām durvīm
drīz pēc tam mēs pazaudējām indejāni, bet izrādījās, ka viņš apstājies padrupināt krāsu
vēl drīz pēc tam pie kaut kādas nenoteiktas ēkas atradās ziemassvētku vecītis
košļenes, cigaretes, filmu smiekliņi un pārdevējas 'mednī' skaita krevetes
neredzēti iekšpagalmi ar neoficiāliem iemītniekiem un balti otrā stāva logi un balkoni, kas apsēsti ar bērziņu bandām
plaukšķināšana un kuģu taures siltumtrubās, plaukšķināšana un kuģu taures digeridū
mēs sagaidījām saules mākoņus, kas, lai cik banāli tas arī neizklausītos, izskatījās pēc rozēm. vairāk gan krāsu, nevis formas ziņā. viņš vēl uzpūta mazliet duuduuu un tad mēs viņu pavadījām uz mājām gan veiklas, gan ļoti neveiklas krievu valodas pavadījumā
un tad es stāstīju, cik dīvaini ir tas, kā tev rokās krīt situācijas, kuras veidojas no tavām pirms dienas domātajām domām. tā ne no kā, kā tādi mazītiņi, smieklīgi izaicinājumi - 'ak tu tiešām esi gatava tam, ko iedomājies?' es jautāju, kas par to atbildīgs, viņš teica, ka baltā kaza. iesākumā es pamāju un pasmējos, bet pēc tam pārdomāju
tad mēs savācām sagurušo un gājām mājup
sāka līt, tāds vēsi silts lietiņš, kurš vēlāk kļuva pavisam vēss un statoilā nestrādāja kafijas automāts
kāpjot augšā pa trepēm pieķēru sevi pie domas par to, ka varbūt es to visu nosapņoju.

bet varbuut arii taas nebija taas vielas, kas greiza visas sajuutas, droshvien veel kas cits ar - taads cilveekveidiigs

rekāda laba vienveidības pakliedēšana uz 8. stāva balkona

man apkārt cilvēki kā konfektes, kā visgaršīgākie saldie
brīvums
sarkans, balts un rozā alkohols
un es bišku staigāju pa virvi un man bišku bail nomaukties. bet, ja labi gribu, tad liekas, ka nestaigāju

jumti ir labi un ja uz tiem ir krēsli un vīni ir vēl labāk

pazudušais bērns ir atgriezies mājas un mazgās matus

aizbraucu salasīt valriekstus un tur, zem kokiem ložņājot, šo to sapratu. bet vairāk tomēr tā arī līdz galam nesapratu

jēga ir viena neizprotama lieta

- for the first time in the history of the world a young girl climbed into a tree one day,she climbed down from the tree next day, God bless her.

piecēlos šitā un apsēdos pie galda

kapeec es neguļu? lieku kopā memuārus; jau sāp galva, tapēc tūliņ gulēšu
KM kaut kas bija jocīgi - īsti nezinu kas. pagaidīšu, moš sapratīšu

banaanu pankuukas, auskari un bakalaurs. teetis un mamma. the books un sapuvis daarzenis kuliitee uz balkona
saules zimeejumii uz sienas un drusku uz monitora - mazliet zhaluuziju eenas, sviitras un sviitrinjas, kas leenaam shuupojas - mikmikmikroskopiski, bet tomeer
taada vasaras vakara aininja

- vienbriid es gribeeju, lai bikses uzbruuk..bet vinjas neuzbruka!

vakardiena bij cauruncaur iipashi laba, bet shodiena bij cauruncaur iipashi ziimiigi laba
pavasaris ir te un talibs rode saka, ka pat vasara
es atkal piipeeju un man arvien veel ir nosliece uz garshiigiem un ne tik garshiigiem(negarshiigiem) daargiem augljiem
mikroskopiski, pamodushies kukainji staigaa pa pelnutrauku malinjaam un eenaa izskataas peec nezveeriem
vaarnaam anatomikuma kokaa ir ligzda un lidmashiinas zibeniigi maina domas
vakardienas cilveeks ir murka ar boa un ziedojumu traucinju, bet shodienas cilveeki ir visi
jo kraami visiem noder un lavashs ar soju un salaatiem
un jo septiitnieki mums raadaaaaas:)

''bija papagailji, kuri nograuza sev kaajas un kaamis Princis, kursh iegrauzaas sienaa un pazuda. tas bija tajaa pashaa vakaraa, kad vinju uzdaavinaaja''

klaat ir tas, ko mums mezha strazds noskandinaaja pagaajushajaa sveetdienaa, seezhot liepaa uz streelnieku ielas
ledus klusi chirkst daugavaa un peld retiem gabaliem, debesis virs kjiipsalas ir lidmashiinsviitraini oranzhsarkanas, piiles lido, zem tilta kaads met uudenii kurpes un mees hostelii eedam vakarinjas ar portugaalju meiteni
un gaiss silts, silts - taads, kuru var panjemt plaukstaa
sejsauljojums
jeesh:)

migla tomeer ir mans visu laiku vismiiljaakais laikapstaaklis. vienbriid gan es vinju gandriiz iemainiiju pret parastu saulainu laicinju - kas taa buutu bijusi par kljuudu!

anrijs says: uldim galva atradaas
anrijs says: SALUUUUUUUUUUUUUUTS
anrijs says: valmieraa pie apkopeejas bija galva
anrijs says: uldis laimiigs:)

TĀDS GĻUKS! (!!!)
es nezinu, kas tas vakar vakaraa bija, bet tas bija kautkas nenormaals. tieshaam ne
ja taa buutu katru reizi, es buutu pilniigi sajukusi praataa jau diezgan pasen
bet pozitiivi ir tas, ka es beidzot taa reaali, aptaustaami, sajuutami aptveeru, ka dziive taada speeliite vien ir. viens maziņš ričuračiņš

ai, jaabrauc pie juuras, kur smuk' maajinj' uz vists' kaajs'