zinu ka meedzu sadariit daudz taada, kas meitenei nebuutu jaadara,bet taada nu es esmu...un pie taa, ka taada esmu, neesmu vainojama...vnk, cilveeki, kas bijushi manaa dziivee, vienmeer ir centushies nez kapeec atstaat peedas...un es laikam esmu arii ljaavusi...tu ar savu "tracinaashanu" riikojies tieshi taapat kaa kads cilveex, ko ljoti, ljoti esmu puuleejusies aizmirst...izdevaas...tikai tava riiciiba man lika atcereeties daudz ko taadu, ko biju jau paguvusi aizmirst...tieshi taadeelj man saap...varbuut pat ne tevis deelj...saap taas emocijas...
un droshi vien pat raxturs pie taa visa nav vainiigs...man vienkaarshi vajadziigs, lai kaads tur manu roku briizhos, kad esmu palikusi sasodiiti viena...
dod zinju, kad buusi tas pats vecais vylcaans ar savu acu mieru...(ak, dievs, kaa es ceru, ka tu agraak biji shis vecais vilcaans un, ka taads, kaads tu biji shiis peedeejaas dienas, bija tikai tavas personiibas nenoturiigaakaa shkjautne...)
dod zinju, jo ...sen ne pret vienu puisi neesmu bijusi tik patiesa kaaa pret tevi...pat bez jebkaadiem soliijumiem uz naakotni...man ir vajadziigs tikai mirklis...
