vai tad?

un vispaar-es tikai taapeec vien kautko gribu,ka zinu, ka varu dabuut.ja nezinu, vai vnk maac shaubas, ka nevaru dabuut, tad es arii negribu...jaa..sarezhgjiiti sanaaca...nu piem., jaa,ES TEVI GRIBU, bet kaada jeega man tevi gribeet darbaa, ja zinu,ka aiz sienas ir inaara? a?:)

gribēt tikai to, ko var dabūt... a nesanāk reizēm aplauzties ar tik svētu pārliecību un spēcīgu gribēšanu?
nu es, piemēram, gribu dzīvot Klusā okeāna nelielā salā ar "population: 500 - 1500", starp jaukiem zvejniekiem, kuri nesaprot manu mēli un gaišo ādas krāsu (tāpat kā es viņējo), bet tomēr uzskata mani, ja ne par Dievu, tad par daudz maz zolīdu cilvēku, kur iezemietes staigā neizprotamu strēmelīšu svārciņos (?) ar mūžīgo banānu ķekaru rokā un man guļot liedaga smiltīs viņas ikreiz uzsmaida (vai nu tā pieņemts vai aiz bijības-nezinu)... reizi nedēļā Vecā, nu pieņemsis, Viljama papagailis pārlaižoties manai galvai atstāj savu parakstu uz tās un ikmēneša paisumi un bēgumi nedaudz samazina "population: 500 - 1500" un vietējie viedie tad lūdz manu palīdzību, jo uzskata, ka mani garie mati un slimīgi bālā (pēc viņu uztveres) ādas krāsa nesīs viņu dievu labvēlību (vai arī genoma dažādību...)...
a kas man to visu dos? a da neviens... bet es gribu!
bet piezemējoties pie darba - tā ir tikai inicitīvas izrādīšana... kuru var stiept un mainīt, kā nu kuram ienāk prātiņā...

a tev ar savu raxturu aplauzties nesanaak?:P
starpcitu, savu iniciatiivu vakar izraadiiju pat vairaak nekaa vajadzeetu...zheel,ka nesaprati...jaa, tavs raxturs visu sabojaa...:)