šodien saule tāda noslēpumaina. te ir, te nav. viss tādā kā dūmakā.
biju aizgājusi līdz centram, nosecināju, ka viņi te ir psihi ar tām žurnālu cenām. uz žurnāla skaidri un gaiši uzdrukāta cena, piemēram, 3 eiro, bet šie pielīmē klāt cenuzīmi - 9,50 eiro. vai tas ir normāli? tā nu es atteicos no domas par žurnāliem, taču jauks bija mans pārsteigums, kad, atgriežoties mājās, uz galda atradu paciņu no mammas, mm, divi latvju dzeltenās preses žurnāliņi, kas var būt labāks par to..
tā kā centrā visas kafijotavas, kuras redzēju, bija atkal pārbāztas ar kafijotājiem, tad, saskumusi par lielajām avīžu cenām un bez kafijas rītu, devos mājās, taču netālu no mājām uzgāju vēl vienu iestādījumu Everest, tādā jaukā, ēnainā ieliņā, kura pilna ar kafijotaviņām, un izdzēru milzīgu krūzi ļooooti gardas LATTE. MMmmm. Jauks tomēr izvērties šis rīts bija (aha, paldies arī Tev, mamm.. :))
Nu tā.

Tikko man palika patiešām bēdīgi..
tas, ka es netikšu uz Positivusu ir viens, bet tas, ka ir festivāls, kurā spēlēs Guano Apes, kuri nav mana mīļākā grupa, bet koncertā ļoti labprāt redzētu, tas jau ir par daudz.. :(

Nu ja nu kāds nav lasījis marta Lilit numuru, tad es gribēju padalīties ar tekstiņiem, par kuriem es lidmašīnā, lidojot uz šejieni, skaļi smējos. tik skaļi, ka blakus sēdošais tantuks (krievvalodīgā no Kijevas)arī iemeta aci žurnālā, kaut ko nomurmināja un sasmējās. Nu sasmējās tieši tā, it kā viņa prastu lasīt latviski un saprastu, par ko es smejos, hah.
Tad nu tā, raksts bija par sievišķīgajām dīvainībām, kas katrai no mums piemīt. Nu, piemēram, visu māju piepildīt ar pašdarinātām lietiņām, būt apsēstai ar paštaisītām maskām vai vienkārši, ejot uz veikalu pēc zobu bakstājamiem, pārnest mājās pusi veikala satura. Bet ne par to ir stāsts, stāsts ir par to, ko tajā sakarā ir teikuši vīrieši... respektīvi, kādas dīvainības viņus atbaida. HAHAHA! tad nu , lūk, citāti:
* Kad dodamies ciemos, viņa visu laiku prašņā, ko vilkt mugurā, un stāsta, cik svarīgs viņai esot mans viedoklis - bet galu galā tā arī nekad neuzvelk to, ko es iesaku. Tomēr nākamreiz prasa atkal.
* Pārnāku vakarā no darba noguris kā suns, viņa atver durvis, valšķīgi piešķiebj galvu, izgriež pēdiņu un bērna balsī prasa: "Bet ko tu man atnesi?..." Un tā ikreiz. A pēc tam saka, tas viņai esot "tikai tāds joks". Tā vien šķiet, ka reiz neizturēšu un atbildēšu: "Granātu!"
*Viņa nekad neatceras, kur mājās iegrūdusi savu mobilo, un lūdz man piezvanīt no savējā, lai to atrastu. Un atradusi nevis atslēdz zvanu, bet atbild man: "Halllooo!".Un ķiķina klausulē. Kad aizrādu viņai, uzmet lūpu un sauc par skopuli.
* vakaros ieiet dušā - un pazūd tur ar galiem. Savā nodabā mazgājas, slaukās, no galvas līdz kājām ieziežas ar krēmiem, sukā matus. Es viņu gultā gaidu, gaidu, līdz iemiegu. Viņa atnāk, sāk mani grūstīt: "Es seksam gatavojos, bet ko tu?! Aizmiedz!Viss, vairs negribu!" . Un nikni uzgriež man muguru. gaida, lai sāku lūgties, pielabināties. Kur loģika?
* Manējā vienmēr dara vairākus darbus reizē - gatavo salātus, skatās televizoru un sarunājas ar mani. Lepni saka - visas sievietes tā esot iekārtotas, varot darīt daudz ko vienlaikus. Bet ir liela atšķirība starp "darīt" un "izdarīt". Tikmēr viņai pirksts sagriezts, salāti pārsālīti, bet manis teikto tā arī nav dzirdējusi. Tad labāk būtu mierīgi noskatījusies savu seriālu, tad pagatavojusi vakariņas, un pēc tam mēs būtu aprunājušies.
* Tas, ka sievietes čammājas, ir normāli. bet viņas nekad neierēķina savu kavēšanos! Man ir obligāti jāsaģērbjas un jādirn gatavam iziešanai, kamēr viņai vēl jāizdara tas, tas un šitas. Kad esi gatava un stāvi ar somām pie durvīm, uzsvilp: man vēl pietiks laika noskūt bārdu, lai mēs izietu no mājas reizē.


hahahah.