nu šodien bija liela diena. tik liela, ka manā galvā mazliet par maz vietas un tagad sāp, kā pēc visām lielajām dienām. šo dienu varētu nosaukt par "fotoaparāta dienu" jeb arī "diena, kad Līna beidzot pieņēma patstāvīgu lēmumu iepērkoties". mazais šodien arvien dzīvojās pa mājām, tādēļ rīts bija tāds rotaļīgs, bet tālākā diena saulaina un silta. Pēc visām nogurdinošajām rotaļām un "gatavojam burzīto papīrīšu puķītes" devos uz pastu, lai aizsūtītu vienu oranžo aploksni Elīzai, Edgaram un savam krustkaķim, viss jau būtu labi, bet skumjš bija mans atklājums, ka šajā dīvainajā pastā nevar iegādāties aploksnes. tikai markas.. bet kā tad ar citiem manu vēstuļu tīkotājiem? skumji, bet rīt būs jādodas meklēt kancelejas preču veikals, kuru es šodien neatradu... (lai arī Linda apgalvo, ka esmu tam gājusi šodien divreiz garām, ha!). Nu jā. Un pēc tā pasta es devos meklēt to lielo elektropreču veikalu un iegādāt sev fočiku. fočiku, fočiku, fočiku. Veikalu atradu, viss labi, bet viņiem nebija tas, ko es biju noskatījusi internetos.. gandrīz jau uzmetu lūpu un aizspēros prom, bet tad padomāju, kad vēl saņemšos atnākt šitik tālu, kad vēl vispār saņemšos fočikam un kad vēl vispār kaut kas no "kad vēl" sērijas. Huh. tā nu es savilku atpakaļ savu izstiepto lūpu un pastaigāju apkārt, papētīju, palasīju un... labi, īstenībā uzreiz jau man bija acīs ielecis (jā, mamm, ielecis) aparātiņš, tik jauks un mīlīgs, tik smukā krāsā un tik.. nu vienkārši - tik. palasīju, padomāju un teicu pārdevējam, ka ko nu tur daudz.. (ha, vēl īstenībā es pa vidu mēģināju sazvanīt Kasparu, bet viņam bija izslēgts telefons, tad nu man nācās vien pašai pieņemt smago lēmumu) .. jāņem vien šitas. Un tagad man blakus gulšņā mazs, mīļš, violets, jauks, superīgs NIKON aparātiņš. coolpix. nu tieši tā, lai maniem mirkļiem būtu, kur ielīst. sabēdināja mani tikai vēl viena lieta, ka visiem jaunajiem aparātiem ir tā jaunā baterija.. ka nav tās AA parastās, ko var lādēt un lādēt [šito arī var, bet šitā ir tikai viena]. tās aa ir četras vismaz, tad, kad divas beidzas, ieliec otras divas, vai sliktākajā gadījumā veikalā nopērc kādas jaunas baterijas, bet ar šito fočiku.. hmmm, vienīgais variants - ieiet kādā kafejnīcā iedzert kafiju un piesprausties viņu kontaktam. :D
tādi, lūk, jociņi.
Mājās dodoties mani atkal pārsteidza demonstrācija. un atkal tieši tur, kur man jāiet, tā nu nācās iet ar līkumu, gar to neredzamo kancelejas preču veikalu. nezinu, par ko, kāpēc un kā viņi tur piketēja, bet nu šoreiz tas bija uz vienas no lielajām ielām, ar kaudzi (tiešām kaudzi) policistu un vispār. es dzirdēju pūli, ko neredzēju, un redzēju policistu autobusus un policistus, stāvot rindās ar visiem saviem vairogiem, ko nedzirdēju. Mhm. Nu un nepatīk man šitās demonstrācijas, nepatīk. Baisi paliek un gribas ātri skriet prom.
Bet šodien saulīte un silts. un pavasaris. un deguns pret debesīm. vispār smieklīgi - ej pa ielu un vēro, kā blakus iet divas dāmas - viena sporta tērpā, izmetusies jau krekliņā, ar spilgti uzkrāsotām lūpām, otra ādas jakā un zābakos, kā rudenī. Nu jā, tāda te mode. Bet vēl tajā pastā bija tā, ka es iegāju un sabijos - jo visi (patiešām - VISI) cilvēki bija tērpušies melnā. un kādiem 80% bija saulesbrilles. jā, tāda tikai es muļķīte - saulainā dienā aizmirsu saulenes.
nu re, tāda man šodien dieniņa. nopirku kaut kādus negaršīgus kruasānus un dzeru daudz kafijas.

lai jums arī saulaini.
rīt pastaigāšu pa "ap un gar māju" rajonu un iemēģināšu, kā darbojas mans jaunais brīnums. šodien izmēģinājām to ar bērniņu. viņš saka - jānobildē Meitenī, Līnū un Filipiņš. Tātad ir - līna, ir meitenī un ir arī abas kopā - hah. un mans jaunais brīnums ir arī pilns ar bērniņa bildētiem jaukumiem, piemēram, grīdu, degunu, sienu, kāju uc. jāizmēģina taču bija nospiest to podziņu.


Mīlu visus un visas.
un vēlreiz - sveiciens Mikam dzimšanas dienā. Mhm.