::
18. Nov, 2010 | 01:31 pm
28. vai 29. novembrii prezidenta veeleeshanas notiek Kotdivuaaraa, oficiaali bijushajaa, tachu veel arvien faktiskajaa Francijas kolonijaa. Es te mazliet parunaajos ar vienu koleegji, kas tieshi no turienes naak un dazhas lietas, kas atklaajaas ir ljoti interesantas.
Francija, kas ar argumentiem, ka mees jums te visu kaadreiz uzceelaam, faktiski kontrolee situaaciju Kotdivuaaraa veel arvien. Valsts, kuras galvenais eksports balstaas uz kafiju un kakao, tagad grasaas ieveeleet jaunu prezidentu un kandidaati ir divi. Viens ir apnjeemiibas pilns mazliet pabojaat attieciibas ar Franciju, otrs ir Burkina Faso dzimis (audzis Kotdivuaaraa, tachu tam nav noziimes, jo vinjsh vienalga ir no citas valsts) musulmanis, kuru atbalsta Francija.
Francijas loma shodienas Kotdivuaaras dziivee ir vairaak nekaa buutiska. Taa kaa valsts dziivotspeeja ir atkariiga no taa, par kaadu naudu ir iespeejams paardot kafiju un kakao, tad pashreizeejais prezidents grib izbeigt jau muuzhiibu esosho kaartiibu, kad preces no saakuma tiek paardotas Francijai par, pienjemsim, 400USD kravaa, un Francija peec tam uzvaaraas par 800USD notirgojot preci taalaak kaut vai Lielbritaanijai. Kotdivuaara grib tirgoties ar Lielbritaaniju pa tiesho. Francija ir gatava izraisiit veel vienu pilsonju karu Zilonjkaula krastaa deelj shiis iegribas, jo mees tachu jums te visu izdariijaam un payback time veel nav beidzies.
Mazliet mulsina Francisa mineetie iemesli, kas ir pamataa pashreizeejaa prezidenta popularitaatei. Vinjsh luuk meedzot dariit taa: panjem dzeltenaas lapas, atshkjir lapu un velk ar pirkstu pa vaardiem, vienaa briidii apstaajas, ierauga adresi, vaardu un brauc ciemos. Pie pilsonja Liepinja, pienjemsim. Aizbrauc pie Liepinja, Liepinjsh ir augshpeedus, jo prezidents ieradies ciemos. Prezidenta viziitei pie vienkaarshajiem iedziivotajiem ir viens meerkjis. Dot naudu. Taa ir kaa loterija, prezidents shaadas viziites veic paaris reizes nedeeljaa. Aizbrauc ciemos, noskaidro kas par probleemaam, pajautaa cik vajag un iedod. Franciss pats paziist vairaakus shaadus veiksminiekus. Vienas sievietes meita gribeeja braukt maaciities uz Londonu un prezidents iedeva naudu. Iedeva shoferim lapinju ar ciparu un shoferis atnes naudu. Tas ir popularitaates pamataa. Un pat Franciss ir kveels vinja atbalstiitaajs, jo tas esot reaals veids kaa paliidzeet cilveekiem. Uzcelt maaju. Nopirkt gjeneratoru elektriibai. Da jebko. Turklaat, taa neesot prezidenta personiskaa nauda, bet gan valsts liidzeklji, bet tas netraucee. Prezidents dara savu darbu.
Veeleeshanu iznaakums gan nav atkariigs no veeleetaajiem un pat ne no skaitiitaajiem, bet gan no Francijas, kura tur aiz riikles visu valsti. Visi mediji pieder Francijas uznjeemumiem, iznjemot kaut kaadus mazos un nevienam nevajadziigos. Bankas, komunikaaciju uznjeemumi, you name it. Viss ir Francijas. Taadaa veidaa, ja Francija ir neapmierinaata ar rezultaatiem, vinji vienkaarshi var pazinjot, ka uzvareejis ir tas, kas vinjiem patiik, nogriezt visas telefonliinijas un kabeljus, aiztaisiit bankas vai arii likt lietaa savu 3000 cilveeku lielo karaviiru kontingentu, kas tur nodarbojas, protams, ar miera nodroshinaashanu.
Vot taa.
Francija, kas ar argumentiem, ka mees jums te visu kaadreiz uzceelaam, faktiski kontrolee situaaciju Kotdivuaaraa veel arvien. Valsts, kuras galvenais eksports balstaas uz kafiju un kakao, tagad grasaas ieveeleet jaunu prezidentu un kandidaati ir divi. Viens ir apnjeemiibas pilns mazliet pabojaat attieciibas ar Franciju, otrs ir Burkina Faso dzimis (audzis Kotdivuaaraa, tachu tam nav noziimes, jo vinjsh vienalga ir no citas valsts) musulmanis, kuru atbalsta Francija.
Francijas loma shodienas Kotdivuaaras dziivee ir vairaak nekaa buutiska. Taa kaa valsts dziivotspeeja ir atkariiga no taa, par kaadu naudu ir iespeejams paardot kafiju un kakao, tad pashreizeejais prezidents grib izbeigt jau muuzhiibu esosho kaartiibu, kad preces no saakuma tiek paardotas Francijai par, pienjemsim, 400USD kravaa, un Francija peec tam uzvaaraas par 800USD notirgojot preci taalaak kaut vai Lielbritaanijai. Kotdivuaara grib tirgoties ar Lielbritaaniju pa tiesho. Francija ir gatava izraisiit veel vienu pilsonju karu Zilonjkaula krastaa deelj shiis iegribas, jo mees tachu jums te visu izdariijaam un payback time veel nav beidzies.
Mazliet mulsina Francisa mineetie iemesli, kas ir pamataa pashreizeejaa prezidenta popularitaatei. Vinjsh luuk meedzot dariit taa: panjem dzeltenaas lapas, atshkjir lapu un velk ar pirkstu pa vaardiem, vienaa briidii apstaajas, ierauga adresi, vaardu un brauc ciemos. Pie pilsonja Liepinja, pienjemsim. Aizbrauc pie Liepinja, Liepinjsh ir augshpeedus, jo prezidents ieradies ciemos. Prezidenta viziitei pie vienkaarshajiem iedziivotajiem ir viens meerkjis. Dot naudu. Taa ir kaa loterija, prezidents shaadas viziites veic paaris reizes nedeeljaa. Aizbrauc ciemos, noskaidro kas par probleemaam, pajautaa cik vajag un iedod. Franciss pats paziist vairaakus shaadus veiksminiekus. Vienas sievietes meita gribeeja braukt maaciities uz Londonu un prezidents iedeva naudu. Iedeva shoferim lapinju ar ciparu un shoferis atnes naudu. Tas ir popularitaates pamataa. Un pat Franciss ir kveels vinja atbalstiitaajs, jo tas esot reaals veids kaa paliidzeet cilveekiem. Uzcelt maaju. Nopirkt gjeneratoru elektriibai. Da jebko. Turklaat, taa neesot prezidenta personiskaa nauda, bet gan valsts liidzeklji, bet tas netraucee. Prezidents dara savu darbu.
Veeleeshanu iznaakums gan nav atkariigs no veeleetaajiem un pat ne no skaitiitaajiem, bet gan no Francijas, kura tur aiz riikles visu valsti. Visi mediji pieder Francijas uznjeemumiem, iznjemot kaut kaadus mazos un nevienam nevajadziigos. Bankas, komunikaaciju uznjeemumi, you name it. Viss ir Francijas. Taadaa veidaa, ja Francija ir neapmierinaata ar rezultaatiem, vinji vienkaarshi var pazinjot, ka uzvareejis ir tas, kas vinjiem patiik, nogriezt visas telefonliinijas un kabeljus, aiztaisiit bankas vai arii likt lietaa savu 3000 cilveeku lielo karaviiru kontingentu, kas tur nodarbojas, protams, ar miera nodroshinaashanu.
Vot taa.