Сами же все, сами... - 27. Septembris 2008

Patīkami apzināties, ka visa diena ir notriekta visādos niekos. Iemesls to darīt nemainās un ir pilns ar impulsiem tā arī turpināt. Jā. Tā gan.

Visa Dienas sistemātiskā Somijas skolas notikuma atainošana (var jau būt ka arī citi tā dara) man sāk likt justies kā viltus Ziemeļeiropietim. Diezgan sazvērnieciska un stulba versija tādejādi rodas - tā mums spiež virsū ņekuju piederību tam reģionam. Iepotēt identitāti. Tas ir noticis mums tik tuvu, ka it kā tas būtu noticis tepat. "Pastāsti, kas notiek Somijā" - tas bija visslimāk. Kas var notikt? Kas Somijā kā valstī no tā var mainīties? Visticamāk nekas. Cilvēki, kas tā dara bija un būs. Un gan jau arī pie mums reiz tas notiks. Un arī nekas nemainīsies.

ā un vēl. Kad es šodien jautāju vienai tantei, kas sēdēja pieturā, vai tas 5 trolejbuss, kas pēc saraksta bija aizgājis pirms divām minūtēm, patiešām ir aizgājis, viņa atbildēja ka vispār viens aizgāja, bet diviem vēl jānāk. Paziņoja, ka vadītāja bija līdzīga Marinai Kostaņeckai un piebilda, ka laikam arī tik pat stulba kā Kostaņecka tā vadītāja bija.

TB/LNNK: Krievu partiju nākšana pie varas varētu būt bīstama Latvijas valstiskumam
Savukārt Saeimas deputāts Pēteris Tabūns pauda satraukumu par krīzi nacionālajā politikā. Pēc viņa vārdiem, ja neizdosies atmodināt latviešu tautas pašlepnumu, tai pāri kā buldozers ies krieviskums.

sākās atkal idritvai razit.

Un vispār es savā vientulībā reiz sajukšu prātā galīgi.