flow
Mar. 26th, 2011 | 02:56 am
From:: anaesthetic_
piektdienai neierasts klusums. izņemot elektroniskā skaņdarba zemos basus un smadzenēs kūstošo melodiju. savādāks klusums. neviena šonakt nav. dzīvojamās istabas dīvānu nav aizņēmuši iereibuši un trokšņaini cilvēki, grīda un galds nav parastā weekendu haosa noklāti, uz balkona pīpētāju vietā sēž kaķis un dziļdomīgi raugas maxxximas virzienā. māsa negatavo vēlās nakts vakariņas un ierastās indie mūzikas vietā no viņas istabas skan tas pats savādais nekas.
šonakt nav nekā.
roka gandrīz pasniedzās pēc telefona, lai piezvanītu viņai. viņa nenāktu. viņa pat neatbildētu. kā kaķis, kas nāk un iet tikai, kad pats grib. bet viņa vienmēr zin, kad esmu mājās. vienkārši uzrodas pie durvīm. un dažreiz piekdtdienu/sestdienu karuselī.
māsa vakar bija uzaicinājusi ciemos savu draugu. man pieteica, lai izturos jauki. it kā es kādreiz nebūtu. laikam jau nopietni viņai. tāpēc šonakt blakus istabā klusums. izskatās, ka tā būs aizvien biežāk.
vēl nesen par to runājām. ne jau par māsas boyfrendu, nē. par to, ka nu jau vairāk kā divi gadi kopš pārvācāmies no Torņkalna uz Purvciema betona mūriem. kad viņa kritizēja visus manus izvēlētos dzīvokļus, kad es teicu, ka viņai nav obligāti jāpārvācas kopā ar mani un tā. bet tas laikam ir ''pamesto'' bērnu sindroms vai kaut kas tikpat nejēdzīgā vārdā saucams. nē, es nevainoju savus vecākus, par to, ka viņi devās pelnīt naudu ārpus LV. viņiem tāpat nebija viegli un mums vismaz nekad nekā netrūka. cik nu labi mēs viens otru uzaudzinājām, heh. reizēm man liekas, ka viņa ir vecāka par mani un tajā pašā laikā viņa ir tā mazā meitene, kuru pagalmā neviens nedrīkstēja grūstīt vai plēst aiz matiem.
nesen vēl kaitināju viņu par to, ka neesmu vēl ieraudzījis viņu kopā ar kādu ''īpašo'' vīriešu dzimtes pārstāvi, nu you never know var jau būt, ka viņai dāmas labāk patīk. māsa smējās un teica, ka vismaz vienam no šīs ģimenes ir jāatrod tā ''īstā mīlestība''. es savukārt smējos par to īsto. kā vienmēr. tad viņa palika pavisam nopietna. es gribu lai tu esi laimīgs, teica mana nu vairs ne mazā māsa, es gribu, lai tu esi laimīgs.
un es ļoti labi zinu, ko viņa ar to domāja.
starp visām ballītēm un brīvdienu neprātu, starp aizmirstību un īslaicīgu aizraušanos, starp savandītiem palagiem un vienas nakts baudām, ir tukšums.
tas nesāp. pagaidām. nesāp, bet tukšums paliek.
You say you’re waiting on fate but I think fate is now,
I think fate is now waiting on us
šonakt nav nekā.
roka gandrīz pasniedzās pēc telefona, lai piezvanītu viņai. viņa nenāktu. viņa pat neatbildētu. kā kaķis, kas nāk un iet tikai, kad pats grib. bet viņa vienmēr zin, kad esmu mājās. vienkārši uzrodas pie durvīm. un dažreiz piekdtdienu/sestdienu karuselī.
māsa vakar bija uzaicinājusi ciemos savu draugu. man pieteica, lai izturos jauki. it kā es kādreiz nebūtu. laikam jau nopietni viņai. tāpēc šonakt blakus istabā klusums. izskatās, ka tā būs aizvien biežāk.
vēl nesen par to runājām. ne jau par māsas boyfrendu, nē. par to, ka nu jau vairāk kā divi gadi kopš pārvācāmies no Torņkalna uz Purvciema betona mūriem. kad viņa kritizēja visus manus izvēlētos dzīvokļus, kad es teicu, ka viņai nav obligāti jāpārvācas kopā ar mani un tā. bet tas laikam ir ''pamesto'' bērnu sindroms vai kaut kas tikpat nejēdzīgā vārdā saucams. nē, es nevainoju savus vecākus, par to, ka viņi devās pelnīt naudu ārpus LV. viņiem tāpat nebija viegli un mums vismaz nekad nekā netrūka. cik nu labi mēs viens otru uzaudzinājām, heh. reizēm man liekas, ka viņa ir vecāka par mani un tajā pašā laikā viņa ir tā mazā meitene, kuru pagalmā neviens nedrīkstēja grūstīt vai plēst aiz matiem.
nesen vēl kaitināju viņu par to, ka neesmu vēl ieraudzījis viņu kopā ar kādu ''īpašo'' vīriešu dzimtes pārstāvi, nu you never know var jau būt, ka viņai dāmas labāk patīk. māsa smējās un teica, ka vismaz vienam no šīs ģimenes ir jāatrod tā ''īstā mīlestība''. es savukārt smējos par to īsto. kā vienmēr. tad viņa palika pavisam nopietna. es gribu lai tu esi laimīgs, teica mana nu vairs ne mazā māsa, es gribu, lai tu esi laimīgs.
un es ļoti labi zinu, ko viņa ar to domāja.
starp visām ballītēm un brīvdienu neprātu, starp aizmirstību un īslaicīgu aizraušanos, starp savandītiem palagiem un vienas nakts baudām, ir tukšums.
tas nesāp. pagaidām. nesāp, bet tukšums paliek.
You say you’re waiting on fate but I think fate is now,
I think fate is now waiting on us