here we go again
Apr. 5th, 2011 | 04:46 am
Troksnis fonā: Sub Focus
bija piektdiena, bija sestdiena, bija svētdiena un pirmdiena.
# piektdienas rīts.
okei, kāds vairs rīts, cipari pulkstenī rādīja 11.35, kad neciešami sāka zvanīt telefons. negribīgi atbildēju un tūlīt nožēloju, ka atkal esmu aizmirsis izslēgt skaņu un ļāvis sevi tik brutāli pamodināt. patiešām brutāli. bez jebkāda pieklājīga iemesla un atvainošanās (ļaujiet taču arī man kādreiz izgulēties!!) otrā pusē atskanēja savdabīgs troksnis, ko varētu raksturot kā dziedāšanu (izcili neveiksmīgu un piektdienas rītam pārāk skaļu). īsi sakot - Briedim un T.D. garlaicīgi. dziesma, ja to tā var nosaukt, bija par kaut kādām varavīksnēm un beidzās ar ''double rainbow, double rainbow, double rainbow..WAAAAH it's so inteeeeenseAAAAAAaaaa pēc 15 minūtēm esi lejā..!!!!''. pirms es paspēju viņus kaut cik saprotami pasūtīt pāris rajonus tālāk, savienojums pārtrūka. vot maitas.
protams, man ne prātā neienāca celties augšā. lai cik ģeniāls arī nebūtu tikko notikušā zvana iemesls.
tad pēkšņi bija vasara; es, Kate un Ģirts Bolderājas kāpās. jūra skalojās pie mūsu kājām un smiltis baltas kā cukurs. baltas kā griestu balsināmā emulsija, kokaīns vai cepamie milti. zemu pār mūsu galvām laidās neskaitāmas lidmašīnas. es izstiepu roku un noķēru vienu aiz spārna. tā izkusa manos pirkstos un sudrabainām lāsēm pilēja zemē. baltajās smiltīs, kas pēkšņi nemaz nebija smiltis, bet vatei līdzīgs sniegs. puskaili cilvēki skraidīja pa vates sniegu un smējās. Kate atkorķēja termosu un lēja man plaukstās šampanieti, kas burbuļoja kā Esplanādes strūklaka. es atvēru acis un mēs sēdējām pie strūklakas, spīdēja saule un viņa sarkanā kleitā māja man ar roku.
es atvēru acis vēlreiz. istabā valdīja puskrēsla un gaiteņa galā kāds neciešami dauzījās pie durvīm. pārvilku segu pāri galvai, cenšoties atgriezties atpakaļ vasarā, taču fuck you. skaļi sarunājoties T.D. ar Briedi iebruka manā privātajā teritorijā un nemaz nesamulsa, kad tika sagaidīti ar visiem iespējamiem lamuvārdiem (cilvēkam, kam neļauj izgulēties pēc naktsmaiņas, galvā mēdz būt ĻOTI daudz lamuvārdu. katram gadījumam). pēc tam es tiku iepazīstināts ar ''episkāko dziesmu pasaulē, bļaaa''. episkā dziesma tika sameklēta iekš youtube un netika izslēgta, līdz es piekritu braukt šiem abiem līdz uz hujviņzin kurieni. Briedis visu padarīja patīkamāku, skaļi no sirds dziedot līdz. lai jūs nekad neciestu no tamlīdzīgas vardarbības - http://www.youtube.com/watch?v=MX0D4oZwC sA - eem, vienkārši izvairieties no šīs adreses. vai arī jūs sagaida pusotra minūte what-the-hell un vispār jūs izniekosiet to svarīgo pusotru minūti savā dzīvē klausoties pilnīgu #@%^&, nu sapratāt. Briedis uz manu what-the-hell atbildēja ar ''oooooh its a double rainbow, DOUBLE rainbooow...aaaAAAH''. kādas pāris minūtes es vēlējos kaut šī diena nebūtu sākusies.
vēl pēc pāris minūtēm izrādījās, ka mēs braucam uz Igauniju. kāpēc? kāpēc gan ne.
kaimiņvalsts apbraukāšana for fun beidzās pie T.D. igauņu draugiem Tartu. Briedis paspēja pazust pirmajā bārā un veiksmīgi atgriezties dzīvoklī, kurā esot bijis tikai ''vienreiz laikam, bet īsti neatceros, mēs gājām un gājām kamēr aizgājām..bet varbūt, ka tas bija citur..''. ļoti izsmeļoši, patiešām.
ballīte. piektdiena sestdienas pagriezienā un brīvais kritiens.
#sestdienas rīts.
.
un es atjēdzos uz balkona ar cigareti rokā. gandrīz kā filmā. likās pat, ka melnbaltā. bet nē, krāsas joprojām bija krāsainas un T.D. nespējīgs sēsties pie stūres. izgājām pastaigāties. man liekas, ka bija migla, bet var jau būt, ka tas tikai manā galvā.. tāds mazliet sirreāls rīts pēc negulētas nakts. atnācām atpakaļ. T.D. joprojām nebija spējīgs braukt un Briedis vispār kaut kur pazudis. spēlējām pokeru. pienāca vakars un vairs nebija jēgas nekur braukt..
#svētdiena.
atpakaļceļš dienas vidū. Briedis gandrīz visu ceļu mocījās ar picu, taču pica uzvarēja un viņš mēģināja atlikušo iesmērēt mums. viņam nesanāca. vispār man garšo pica. tā, ar ananāsiem. un daudz, daudz siera. uz atvadām es tiku atkal pagodināts ar varavīkšņu dziesmu. dziesma skan tā:
Whoa, that's a full rainbow all the way
Double rainbow, oh my God, double rainbow
It's a double rainbow all the way...damn
It's a double rainbow all the way...damn, oh my God
What does this mean? It's so bright, so vivid
Double rainbow, double rainbow, it's so intense (tense)
What does this mean? It's startin to even look like a triple rainbow
That's a whole rainbow, man, ahhhh!
Double rainbow all the way 'cross the sky
Yeah, Yeeeeaaaaah, so intense
Double rainbow all the way 'cross the sky
Wow, wow, oh my God, look at that rainbow!
Nu ir taču slimi. It sevišķi to abu izpildījumā.
Pēc tam..es nezinu kas notika pēc tam. nav jau arī pārāk svarīgi.
#pirmdiena.
darbs. dienas maiņa. pēcpusdienā atnāca Santa un es varēju atpūsties. jā, jā, tā pati jaunā kolēģe. izrādās viņa pazīst Ģirtu un vēl šo to. ha, pasaule ir maza.
#miegs nāc ātrāk un izglāb mani.
# piektdienas rīts.
okei, kāds vairs rīts, cipari pulkstenī rādīja 11.35, kad neciešami sāka zvanīt telefons. negribīgi atbildēju un tūlīt nožēloju, ka atkal esmu aizmirsis izslēgt skaņu un ļāvis sevi tik brutāli pamodināt. patiešām brutāli. bez jebkāda pieklājīga iemesla un atvainošanās (ļaujiet taču arī man kādreiz izgulēties!!) otrā pusē atskanēja savdabīgs troksnis, ko varētu raksturot kā dziedāšanu (izcili neveiksmīgu un piektdienas rītam pārāk skaļu). īsi sakot - Briedim un T.D. garlaicīgi. dziesma, ja to tā var nosaukt, bija par kaut kādām varavīksnēm un beidzās ar ''double rainbow, double rainbow, double rainbow..WAAAAH it's so inteeeeenseAAAAAAaaaa pēc 15 minūtēm esi lejā..!!!!''. pirms es paspēju viņus kaut cik saprotami pasūtīt pāris rajonus tālāk, savienojums pārtrūka. vot maitas.
protams, man ne prātā neienāca celties augšā. lai cik ģeniāls arī nebūtu tikko notikušā zvana iemesls.
tad pēkšņi bija vasara; es, Kate un Ģirts Bolderājas kāpās. jūra skalojās pie mūsu kājām un smiltis baltas kā cukurs. baltas kā griestu balsināmā emulsija, kokaīns vai cepamie milti. zemu pār mūsu galvām laidās neskaitāmas lidmašīnas. es izstiepu roku un noķēru vienu aiz spārna. tā izkusa manos pirkstos un sudrabainām lāsēm pilēja zemē. baltajās smiltīs, kas pēkšņi nemaz nebija smiltis, bet vatei līdzīgs sniegs. puskaili cilvēki skraidīja pa vates sniegu un smējās. Kate atkorķēja termosu un lēja man plaukstās šampanieti, kas burbuļoja kā Esplanādes strūklaka. es atvēru acis un mēs sēdējām pie strūklakas, spīdēja saule un viņa sarkanā kleitā māja man ar roku.
es atvēru acis vēlreiz. istabā valdīja puskrēsla un gaiteņa galā kāds neciešami dauzījās pie durvīm. pārvilku segu pāri galvai, cenšoties atgriezties atpakaļ vasarā, taču fuck you. skaļi sarunājoties T.D. ar Briedi iebruka manā privātajā teritorijā un nemaz nesamulsa, kad tika sagaidīti ar visiem iespējamiem lamuvārdiem (cilvēkam, kam neļauj izgulēties pēc naktsmaiņas, galvā mēdz būt ĻOTI daudz lamuvārdu. katram gadījumam). pēc tam es tiku iepazīstināts ar ''episkāko dziesmu pasaulē, bļaaa''. episkā dziesma tika sameklēta iekš youtube un netika izslēgta, līdz es piekritu braukt šiem abiem līdz uz hujviņzin kurieni. Briedis visu padarīja patīkamāku, skaļi no sirds dziedot līdz. lai jūs nekad neciestu no tamlīdzīgas vardarbības - http://www.youtube.com/watch?v=MX0D4oZwC
vēl pēc pāris minūtēm izrādījās, ka mēs braucam uz Igauniju. kāpēc? kāpēc gan ne.
kaimiņvalsts apbraukāšana for fun beidzās pie T.D. igauņu draugiem Tartu. Briedis paspēja pazust pirmajā bārā un veiksmīgi atgriezties dzīvoklī, kurā esot bijis tikai ''vienreiz laikam, bet īsti neatceros, mēs gājām un gājām kamēr aizgājām..bet varbūt, ka tas bija citur..''. ļoti izsmeļoši, patiešām.
ballīte. piektdiena sestdienas pagriezienā un brīvais kritiens.
#sestdienas rīts.
.
un es atjēdzos uz balkona ar cigareti rokā. gandrīz kā filmā. likās pat, ka melnbaltā. bet nē, krāsas joprojām bija krāsainas un T.D. nespējīgs sēsties pie stūres. izgājām pastaigāties. man liekas, ka bija migla, bet var jau būt, ka tas tikai manā galvā.. tāds mazliet sirreāls rīts pēc negulētas nakts. atnācām atpakaļ. T.D. joprojām nebija spējīgs braukt un Briedis vispār kaut kur pazudis. spēlējām pokeru. pienāca vakars un vairs nebija jēgas nekur braukt..
#svētdiena.
atpakaļceļš dienas vidū. Briedis gandrīz visu ceļu mocījās ar picu, taču pica uzvarēja un viņš mēģināja atlikušo iesmērēt mums. viņam nesanāca. vispār man garšo pica. tā, ar ananāsiem. un daudz, daudz siera. uz atvadām es tiku atkal pagodināts ar varavīkšņu dziesmu. dziesma skan tā:
Whoa, that's a full rainbow all the way
Double rainbow, oh my God, double rainbow
It's a double rainbow all the way...damn
It's a double rainbow all the way...damn, oh my God
What does this mean? It's so bright, so vivid
Double rainbow, double rainbow, it's so intense (tense)
What does this mean? It's startin to even look like a triple rainbow
That's a whole rainbow, man, ahhhh!
Double rainbow all the way 'cross the sky
Yeah, Yeeeeaaaaah, so intense
Double rainbow all the way 'cross the sky
Wow, wow, oh my God, look at that rainbow!
Nu ir taču slimi. It sevišķi to abu izpildījumā.
Pēc tam..es nezinu kas notika pēc tam. nav jau arī pārāk svarīgi.
#pirmdiena.
darbs. dienas maiņa. pēcpusdienā atnāca Santa un es varēju atpūsties. jā, jā, tā pati jaunā kolēģe. izrādās viņa pazīst Ģirtu un vēl šo to. ha, pasaule ir maza.
#miegs nāc ātrāk un izglāb mani.
interesē? | Atstāt ziņu | Add to Memories
911
Apr. 5th, 2011 | 10:22 pm
life is not measured by the number of breaths we take, but by the moments that take our breath away