like july
Mar. 7th, 2010 | 10:11 pm
Troksnis fonā: Tool
nu re. es taču teicu, ka nesanāks. nav jau arī nekā ko stāstīt. dzeršanas stāstu jums visiem tāpat pietiek, vai tad ne.
šodien ir vasaras atmiņas. par spīti tam, ka no rīta aizbraucām uz Bolderāju pie Lindas un pēc tam līdz jūrai. nu labi, jūras līcim, ja kāds grib piesieties. un tomēr. šodien ir vasaras atmiņas.
tādas kā šīs.
vai arī šīs
bet pagaidām ir tikai marts un pat pavasaris, šķiet, ir nomiris vai emigrējis uz Īriju, vai kādu citu tikpat lielisku zemi. ir tikai sniegs. un ledus. un vispār man nav nekādas nepatikas pret Īriju, tā ir skaista zeme. ir pat sanācis tur būt un nē, ne jau darba sakarā. īstenībā jocīgi un latvietim neraksturīgi - aizbraukt uz turieni tāpat vien. paskatīties. atpūsties īru krogos un tamlīdzīgi. pabraukāt apkārt un tā. pat ne aiz iemesla ''man radinieki tur strādā, jābrauc apciemot''. kaut kādi paziņas jau tur ir. uk gan ir vairāk. bet tā jau ir visiem. personīgi es nepazīstu nevienu, kam kāds nebūtu vienā no šīm salām. tas laikam skaitās normāli.
mani senči (tie kas tēvs un māte, nevis kaut kādi aizvēsturiskie) jau kādus 6, ja ne vairāk, gadus Liverpūlē dzīvo. atkal, tā jau ir daudziem. māsai zvanīja un aicināja pavasarī ciemos. mani gan neaicināja, tikai pajautāja, kāpēc vēl neesmu precējies un, kad beidzot viņiem būs mazbērni. jel. come on, man vēl pat 25 nav. lai gan mātes paliek mātes. tā viņas dara un tas laikam ir viņu dabā. māsai gan neko neprasīja. nu jā, viņai taču augstskola, visādas gudrībās jāmācās, kādi vēl tur bērni. visi jau nevar būt tik ģeniāli (ģeniāli stulbi vai nepārspējami, vai kā) kā es, pēdējā kursa pēdējā semestrī paņemot akadēmisko. neprasiet kāpēc. ja godīgi - neatceros. varbūt, ka vajadzētu šoruden atsākt. varbūt. ja nenotiks, kas labāks. vai arī neuzradīsies kāds darbs aiz robežas. kaut vai tajā pašā uk. tas taču ir tik paredzami. ha.
lai nu kā ar to visu nebūtu - šodien ir vasaras atmiņas. pat tēja smaržo pēc vasaras. bet viņām jau tā ir jāsmaržo un es drīkstētu sūdzēties, ja tā nebūtu. māsas mati arī smaržo pēc vasaras. pēc tās vasaras, kas iepildīta plastmasas pudelēs kopā ar citu sadzīves ķīmiju un tad par lētu naudu pārdota kā šampūns. vai arī par dārgu, nezinu cik tie brīnumi maksā, es parasti pērku akcijas preces. ikdiena Latvijā. ikdiena Deglava ielas Maxxximas superlielveikalā. tā starp citu, vakar redzēju kā Briedis sarunājās ar zivīm tajā veikalā un tas jau bija biedējoši. pēc tam viņš nopirka pudeli kaut kādas mistiskas kaktusu sulas (lai kas tas arī nebūtu), lai dzertu to kopā ar šņabi, jo viņam, redz, sagribējies eksotiku. lol jā. diemžēl es neredzēju, kā tas notiek, jo viņam pazvanīja Ģirts un aizsauca uz Sarkandaugavu. varbūt labi, ka tā. man gan tas nelietis nepazvanīja. draugi skaitās.
šodien ir vasaras atmiņas. tas nekas, ka gar virtuves logu karājas kaut kas līdzīgs milzīgam ledus dildo, kas laikam tomēr ir lāsteka. tas nekas, ka no pretējās mājas jumta ik pa laikam krīt lejā nelielas lavīnas. tas nekas.
šodien ir vasaras atmiņas. par spīti tam, ka no rīta aizbraucām uz Bolderāju pie Lindas un pēc tam līdz jūrai. nu labi, jūras līcim, ja kāds grib piesieties. un tomēr. šodien ir vasaras atmiņas.
tādas kā šīs.
vai arī šīs
bet pagaidām ir tikai marts un pat pavasaris, šķiet, ir nomiris vai emigrējis uz Īriju, vai kādu citu tikpat lielisku zemi. ir tikai sniegs. un ledus. un vispār man nav nekādas nepatikas pret Īriju, tā ir skaista zeme. ir pat sanācis tur būt un nē, ne jau darba sakarā. īstenībā jocīgi un latvietim neraksturīgi - aizbraukt uz turieni tāpat vien. paskatīties. atpūsties īru krogos un tamlīdzīgi. pabraukāt apkārt un tā. pat ne aiz iemesla ''man radinieki tur strādā, jābrauc apciemot''. kaut kādi paziņas jau tur ir. uk gan ir vairāk. bet tā jau ir visiem. personīgi es nepazīstu nevienu, kam kāds nebūtu vienā no šīm salām. tas laikam skaitās normāli.
mani senči (tie kas tēvs un māte, nevis kaut kādi aizvēsturiskie) jau kādus 6, ja ne vairāk, gadus Liverpūlē dzīvo. atkal, tā jau ir daudziem. māsai zvanīja un aicināja pavasarī ciemos. mani gan neaicināja, tikai pajautāja, kāpēc vēl neesmu precējies un, kad beidzot viņiem būs mazbērni. jel. come on, man vēl pat 25 nav. lai gan mātes paliek mātes. tā viņas dara un tas laikam ir viņu dabā. māsai gan neko neprasīja. nu jā, viņai taču augstskola, visādas gudrībās jāmācās, kādi vēl tur bērni. visi jau nevar būt tik ģeniāli (ģeniāli stulbi vai nepārspējami, vai kā) kā es, pēdējā kursa pēdējā semestrī paņemot akadēmisko. neprasiet kāpēc. ja godīgi - neatceros. varbūt, ka vajadzētu šoruden atsākt. varbūt. ja nenotiks, kas labāks. vai arī neuzradīsies kāds darbs aiz robežas. kaut vai tajā pašā uk. tas taču ir tik paredzami. ha.
lai nu kā ar to visu nebūtu - šodien ir vasaras atmiņas. pat tēja smaržo pēc vasaras. bet viņām jau tā ir jāsmaržo un es drīkstētu sūdzēties, ja tā nebūtu. māsas mati arī smaržo pēc vasaras. pēc tās vasaras, kas iepildīta plastmasas pudelēs kopā ar citu sadzīves ķīmiju un tad par lētu naudu pārdota kā šampūns. vai arī par dārgu, nezinu cik tie brīnumi maksā, es parasti pērku akcijas preces. ikdiena Latvijā. ikdiena Deglava ielas Maxxximas superlielveikalā. tā starp citu, vakar redzēju kā Briedis sarunājās ar zivīm tajā veikalā un tas jau bija biedējoši. pēc tam viņš nopirka pudeli kaut kādas mistiskas kaktusu sulas (lai kas tas arī nebūtu), lai dzertu to kopā ar šņabi, jo viņam, redz, sagribējies eksotiku. lol jā. diemžēl es neredzēju, kā tas notiek, jo viņam pazvanīja Ģirts un aizsauca uz Sarkandaugavu. varbūt labi, ka tā. man gan tas nelietis nepazvanīja. draugi skaitās.
šodien ir vasaras atmiņas. tas nekas, ka gar virtuves logu karājas kaut kas līdzīgs milzīgam ledus dildo, kas laikam tomēr ir lāsteka. tas nekas, ka no pretējās mājas jumta ik pa laikam krīt lejā nelielas lavīnas. tas nekas.