| |
[Nov. 20th, 2004|06:22 pm] |
Pēdējā laikā izjūtu nenormālu laika trūkumu, bet tas laikam tādēļ, ka es galīgi nemāku organizēt savu laiku, lielu daļu izšķiežu pilnīgi nelietderīgi un pēc tam steigā kožu pirkstos un krītu izmisumā, jo rodas sajūta, ka neko nevaru, nemāku un nepaspēšu.
Un tikai tagad, kad atkal esmu iekritusi šajā laika trūkuma bedrē atceros pantiņu, ko vectēvs man skaitīja, kad laukos grābām sienu:"Slinkum, slinkum laid mani vaļā, slinkum, slinkum nāc nu ārā!" ..nū, vai kaut kā tamlīdzīgi. |
|
|
