elpo |
May. 24th, 2006|11:13 pm |
Tas patiesībā ir apbrīnojami, kā vienā brīdī var iestāties tāds miers. ns un pārējiem biedriem, protams, ir taisnība attiecībā uz to, ka man ir jābeidz pašai sevi mocīt, jo tieši es pati, ne visi tie mani daudzie neskaitāmo dēku varoņi, ir cēlonis tam, ka es biežāk jūtos izmisusi, nelaimīga un pievilta nekā mierīga, nosvērta un pašpietiekama. Muļķīgākais jau ir tas, ka pieviļu es pati sevi, jo tieši pati mūždien lieku uz citiem tik augstas cerības. Nepalīdz arī mana slimīgā tieksme pēc kristāltīras skaidrības, ns pat saka, ka sievietēm tas nav īpaši raksturīgi.
Šoreiz es kaut kā mēģinu elpu ievilkt tā dziļāk un nevis aizturēt, bet gan turpināt elpot tā vienmērīgi un, galvenais, pašai sev. |
|