| ņerrr! |
[Apr. 28th, 2006|06:28 pm] |
|
Ō, man šodien darbā bija pirmais vērā ņemamais konflikts. Nu bija jau tā kā ar laiks, pusgads jau pagājis, bet es tikai jauka un smaidīga kā saulīte - vajadzēja arī man vienreiz izlaist nadziņus, tā nu mēs ar noliktavas vadītāju noliktavā mazliet paaugstinātā balsī diskutējām, kamēr visi noliktavas un arī daži ne-noliktavas darbinieki stāvēja un ieplestām acīm un mutēm mūs abas vēroja. Dusmas pārgāja un nu jau to var atcerēties ar smīnu, lai gan kolēģu lūk tas, kas man ir vajadzīgs, ir pats, pats svarīgākais, un man ir pilnīgi pie vienas vietas, kas tev jādara priekš citiem, cik daudz darba ir un tas, ka tu vispār strādā uz pusslodzi attieksme sāk spiest uz nerva. Jāprasa algas pielikums, lai varu iegādāties kādas antistressa tabletes. |
|
|
