| asaru tērcītes, asaru upes |
[Apr. 17th, 2006|11:38 pm] |
|
Reizēm es jūtos tik ārkārtīgi bezspēcīga, ka gribas tik vien, kā apsēsties, ļaut asarām vaļu un raudāt veselu mūžību. Pēc brītiņa tādas vaļības, protams, paliek mazliet vieglāk, bet līdz ar vieglumu nāk arī tāds savāds tukšums, it kā ar daļu aizraudātās sāpes būtu aizraudāta arī daļa manis pašas. |
| |
