| a-ri-vi-der-či |
[Mar. 4th, 2006|12:53 am] |
Reizēm ir labi, ja lietas notiek tā palēnām, mazliet piesardzīgi, mazliet bikli. Ļauju sajūtām sevī ieplūst, kā siltai tējai un vienreiz par visām reizēm no tiesas mēģinu nestrēbt karstu, jo nevēlos atkal apdedzināties, vai vēl ļaunāk - nodarīt pāri kādam citam.
Liekas pat, ka brauciens uz kalniem ir taisni laikā, it kā kāds dotu man iespēju apdomāties, ievilkt dziļu elpu un izlemt, uz kuru pusi spert nākamo soli. Jā, un ir tik ellišķīgi patīkami dzirdēt: "Es tevi gaidīšu!", ka uz brīdi manī pat iezogas absolūta laimes un miera sajūta.
A-ri-vi-der-či, es dodos, lai atkal atgrieztos! |
|
|
