| kuce, kuce, kucē |
[Sep. 12th, 2006|10:28 am] |
Nē, nu es centos būt pieklājīga, es tiešām, tiešām, tiešām centos, bet tas krāniņš, tas KRĀNIŅŠ ņem un ar mani runā TĀDĀ tonī un vēl paziņo, ka es nemaz necenšos izprast viņa situāciju. Kāpēc man ellē ratā ir jācenšas izprast viņa situāciju, kāpēc? Vai tas ir rakstīts patērētāja tiesībās - patērētāj, lūdzu esi iejūtīgs, ja tavs pakalpojuma sniedzējs ir aunapiere un centies ar visu savu maigo būtību izprast to, ka tiem idiņiem ir rinda servisā?
UN VISPĀR, ja, CITI gaida vēl ilgāk (man goda vārds vienā brīdī likās, ka viņš sāks raudāt). Jā, jā, Pēterītim arī domrakstā bija trijnieks un citiem vispār bija vēl sliktākas atzīmes. Man taču ir pilnīgi pie kājas, kas notiek ar citiem, cik ilgi remontē viņu veļas mašīnas un kā viņi ļauj sevi čakarēt, mani interesē mans sasodītais telefons un viss.
Sarunas beigas bija aptuveni tādas un, ja tagad paskatās atpakaļ, tad mazliet smieklīgas.
Es - Es rakstīšu iesniegumu, lai jūs man atgriežat naudu, tas taču ietilpst manās tiesībās, vai ne?
Krāniņš - Bumbumburum (murmina)... jā
Es - Es zinu savas patērētāju tiesības, es rakstīšu iesniegumu.
Krāniņš - Raksti (atļaušos piezīmēt, ka viņš mani visas sarunas laikā uzrunā uz drošu TU)
Es - Cik ilgā laikā izskatīs manu iesniegumu?
Krāniņš - Es tev atzvanīšu, lai pateiktu, kā iet ar to garantiju.
Pī-pī pī-pī
Tagad noteikti viss Latvijas lieliskākā interneta veikala kantoris runā par to, ak atkal zvanīja TĀ kuce. |
|
|