| never acis ciet |
[Dec. 15th, 2005|07:48 am] |
Pēdējā laikā liekas, ka atliek tikai uz mirkli aizvērt acis, tad atkal tās atvērt, un būs pagājušas jau vairākas dienas. Vakar bija pirmdiena, bet šodien jau ceturtdiena un pēkšņi visi notikumi liekas tik seni, lai arī notikuši tikai dažas dienas atpakaļ. Mocības pie zobārsta, dranķīga (piedod, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ns) filma, desmit stundu darbadiena, viss tas pēc svaiguma līdzinās notikumiem pirms gada, t.i., viss sagājis vienā lielā, pamatīgā, ierūgušā putrā. Iespējams vainīgs mans laika skaitīšanas mehānisms, kas noteikti ir pamatīgi ierūsējis no visa tā alkohola, kas pēdējos mēnešos patērēts. Viss, es gan pagaidām neticu, ka tas ir iespējams, bet šo piektdienu es pavisam mierīgi pavadīšu mājās. |
|
|
| dežavū |
[Dec. 15th, 2005|10:36 pm] |
|
Smejos, kā kutināta. Nē, nu, vai no tiesas viss sākas atkal no gala? Šovakar saruna ar Larsu Nr. 2, jēziņ, viņš ir burvīīīgs un saka, ka mēs noteikti vēl tiksimies. Varēšu rakstīt grāmatu Es un mani vācu vīrieši vārdā Lars, muah. |
|
|