| trakums |
[Sep. 27th, 2005|12:16 am] |
|
Ak mans mazais, mīļais, dīvainais VK. Viņš ir kā biļete uz kārtīgiem amerikāņu kalniņiem - augšā, lejā - brīžiem gribas viņu no aizkaitinājuma nožņaugt, bet jau sekundi vēlāk attopos viņa apskāvienos līdz neprātam laimīga. Es gan nezinu, cik ilgi vēl spēšu izturēt ar šādu nenosvērtas dabas puišeli, jo neesmu pārliecināta, vai vēlos sev blakus mazu, izlutinātu, dresējamu kucēnu. |
|
|
| rudens lapas sārtās |
[Sep. 27th, 2005|01:50 am] |
|
Vai kāds mani vismaz trīs mēnešus no vietas ir redzējis ar vienu un to pašu frizūru? Man jau šķiet, ka vismaz pēdējo 5 gadu laikā noteikti ne. Šoreiz no blonda matu ērkuļa uz kaut ko tumšu un rudenīgu - tā lūk! |
|
|