| alumīnija cūka |
[Sep. 25th, 2005|04:58 am] |
Pulkstens pieci no rīta, apkārt absolūts bardaks, pie virpas sēž izspūris sievišķis un kā mazs, saguris ruksis šņakstina iekšā 8 santīmu zupiņu un siermaizes. Skats, protams, neatvairāms, bet ne par to ir šis stāsts.
Stāsts ir par to, ka es tikko izdomāju, kālab VK attiecībā pret mani brīžiem uzvedas tik savādi - viņam ir bail, ka es viņu sevī tā pamatīgi iemīlināšu, kas nozīmētu kaput viņa jauna nedēļa - jauna meitene dienām. Ak šie bailīgie, gļēvie vīrišķi, un par ko man tāds tāds krusts nesams, par ko man vienmēr tik tādi gadās - zaķpastalas. Dievs vien zina, bet šis, nekauņa, klusē - neteiks. |
|
|
| omārs - bārenis |
[Sep. 25th, 2005|01:39 pm] |
Nu, sapņu tulkotāji - iztulkojiet šo, ha!
No kosmosa nolaižas skaļrunis, kurš spēlē hipnotizējošus ziemassvētku meldiņus, liekot cilvēkiem pieņemt mājās visas citas ne-cilvēk-radības, kurām paredzēts pārņemt pasauli (to visi citi, izņemot mani, nenojauš). Pēdējais sapņa fragments ir tāds - es atrodos kaut kādā mistiskā virtuvē, izlietne ir pilna ar omāriem, pa grīdu rāpo skorpioni (viens aizlien man aiz krekla), bļodā uz galda pīkstina peles un blakus stāv smalkās skaidiņās sagriezta melone, kuru apsēdušas skudras.
Braucam šodien pie jūras? |
|
|
| cālis |
[Sep. 25th, 2005|02:48 pm] |
Dzeru brokastu tēju (zinu jau zinu, mazliet par vēlu brokastīm) un skatos muzikālo konkursu Cālis 2005.
Es mājās gan dziedu, gan zīmēju, un, kad izaugšu liela, es būšu pašvaldības policija. |
|
|
| izmisums |
[Sep. 25th, 2005|10:24 pm] |
Un kāpēc vīrieši, nē, patiesībā jau ne tikai vīrieši - kāpēc cilvēki tā dara? Kā-āpēc?
Viņš noskatās, kā es raudot sakravāju savas pekeles un aizeju, tad pēc dažu mēnešu klusēšanas uzraksta absolūti banālu īsziņu, kas man vairāk kā skaidri liek noprast, ka pēc manis ilgojas, pēc tam ļauj man aiziet vēlreiz, uz apgalvojumu, ka viņš mani nekad nav mīlējis, atbildot ar klusumu, un tagad pēc divu mēnešu klusēšanas atkārto to pašu veco triku ar (te es skaļi norūcos un noberu virkni nepiedienīgu vārdu) banālo ziņu.
Es neuzķeršos, es neuzķeršos, es neuzķeršos, es neuzķeršos, es neuzķeršos!
Ko jūs vīrieši gribat, sasodīts, nu ko, pie vellna, jūs no manis gribat! Mīlēt baidāties, bet laist vaļā līdz galam ar negribat, jo, kad svētdienas vakarā sametas vientuļi, ir taču tik sasodīti ērti paraustīt to striķīti, kurā vēlētos atstāt mani karājoties.
Ja viss šādā garā turpināsies, tad es līdz 25 gadu vecumam būšu:
a) kļuvusi par frigidu kuci
b) kļuvusi par lezbieti
c) iestājusies klosterī |
|
|