| ačgārni-pareizi |
[Jul. 2nd, 2005|01:41 am] |
Apmēram stundu mēģinu saņemties izmazgāt zobus, pēc tam vēl 10 minūtes uztamborēt uz zobiem gumijas, kuras manu dārgo žoklīti iestumj pienācīgajā vietā. Sapņoju par ceptiem kartupeļiem, vistu stilbiņiem un prātoju, cik ilgs laiks man būs nepieciešams, lai saņemtos palīst zem segas.
Vispār es tikai gribēju pateikt, ka ārsti laikam man ir iešuvuši kaut kādus jocīgus nervus, jo es pēdējās dienās varu smieties par to, cik patiesi briesmīgi es izskatos, raudāt par rakstiem sieviešu žurnālos un to, cik man ir fantastiska ģimene un draugi. |
|
|
| arī Kukulīši čīkst |
[Jul. 2nd, 2005|08:40 am] |
Pats muļķīgākais ir tas, ka es jau vakarnakt savā naksnīgajā optimisma uzplūdā paredzēju, ka slimnīcas režīms man vilksies līdzi, lai arī nav ritmiski krācošo palātas biedreņu, pilošā jumta un trubiņu vēnās. Izmisīgi cīnījos ar miegu un ar tādu (kā mazs, satraukts bērns plaši izplešu rokas) Kukulīšsmaidu centos sevi pārliecināt, ka varbūt neaizmiegot man izdosies saglabāt arī daļu tā visa banālā pozitīvisma un nākošajā dienā nenāksies būvēt sevi atkal no jauna.
( van, tū, srī, fou ) |
|
|
| all i want to do is vomit! |
[Jul. 2nd, 2005|11:12 am] |
|
Ja man nebūtu liela, pieblīdusi seja un 18 skrūves tajā, tad es šorīt tiešām nodomātu, ka esmu stāvoklī. |
|
|