|
[Feb. 5th, 2005|02:32 am] |
Tā nekad nenotiek, bet tomēr notiek. |
|
|
|
[Feb. 5th, 2005|11:05 am] |
Nu tā, beidzot jāķeras klāt lielajai mājas tīrīšanai, jo cik tad ilgi var slinkot! |
|
|
ne-ēšana |
[Feb. 5th, 2005|12:50 pm] |
Ēdot brokastis nevilšus atmiņā nāca dažas ainiņas no visai dziļas bērnības, kad māte, lai padarītu vienkāršas siermaizes vai desmaizes par kaut ko ļoti īpašu, sagrieza tās mazos taisnstūrīšos, kas toreiz atgādināja mazās, kinofilmās redzētās kanapē maizītes.
Jā, bet šorīt iznāca pavisam citādi, negribot secināju, ka nevaru nokost gabalu no sev tik tīkamās saldskābmaizes ar saulespuķu sēklām, tad nu arī nācās to sagriezt mazos gabaiļos un bāzt pa vienam mutē.
Pēdējās dienās vairs nemāku gūt baudu ēdot, jo kopš arī augšzobus iekala važās, ēšana man sagādā tikai nevajadzīgas broblēmas un diskomfortu. Vakar tā arī sanāca, pa visu dienu iestrēbt tikai mazliet zupas, un visu pārējo dienu pārtiku tikai no tējas un aizgrauzstā šokosalaveča, ko knibinu jau nedēļu.
Traģiski. Komiski. Traģikomiski.
Tādi lūk pīrāgi. |
|
|
|
[Feb. 5th, 2005|04:37 pm] |
Četru nedēļu laikā esmu nokritusies svarā par apmēram tik pat daudz kilogramiem. Tagad jāiet uzēst kāds makarons, citādi uznāks vēl ģībiens no neēšanas. Jā, un vēl es gribētu iemācīties pagatavot dārzeņu biezzupu, nu ļoti garšo. |
|
|
|
[Feb. 5th, 2005|07:59 pm] |
Skaisti. Kas? Nu es taču! |
|
|