7,03 h |
Nov. 11th, 2005|11:48 pm |
Pirmā darbadiena pagāja zibenīgi ātri, nebija pat brīža atelpai un pusdienas pārtraukums - kas tas tāds? Nekā īpaši sarežģīta manos pienākumos nav, bet jūtu, ka būs jāpiešaujas, lai visus darbus varētu paveikt straujākā tempā un nebūtu nepieciešamības tur pavadīt vairāk par divdesmit piecām stundām nedēļā.
Pēc šodien nostrādātajām septiņām manāms tāds visai pamatīgs nogurums, bet tajā pat laikā parādijies arī man neraksturīgs pozitīvisms, un omu vēl vairāk uzlaboja kafijošana ar ns (kas notiek? jau otro reizi šonedēļ dzeru kafiju!).
Ir piektdienas vakars, es esmu mājās un man pat īsti neko negribas uzsākt, tik vien, kā ierušināties savos pēļos un ar apmierinātu smaidu iemigt, uzkrājot spēkus rītdienas izklaidēm.
Cheers, mates! |
|