| tikai mazliet |
[Aug. 25th, 2005|01:51 pm] |
Gultā palikt neizdodas un trīsdesmitpiecgadīgā Londoniete atkal tiek apklusināta ar autobusa biļeti (lasīt - grāmatzīmi). Ielieku viņu savā mīļotajā tašā un čukstus apsolos veltīt tai laiku ceļā uz pilsētu.
Mazliet pašiverējos pa māju, mazliet iekšēji parūcu uz mazo māsu, tomēr sakožu zobus, jo vēlos izvairīties no nevajadzīgiem konfliktiem, un mazliet padziedu līdzi sakso-fōnista iedāvātajam viņa muzikālās apvienības ierakstam.
Ja-ā, un šodien eju pusdienās ar plāksteri nr. 1! Kādus mēnešus četrus neesam tikušies un es jau tagad pašapmierināti smīkņāju un iedomājos, kā viņš, līdzīgi MV, šausmīnāsies par maniem īsajiem matiem. |
|
|
