I just thought about.....
Some nations all over the world are so friendly, so kind, so helpful (and so dissembling sometimes) that I've just tried to figure out where it all comes from and where does the negative side of them go? Then I knew.... as simple as.... Internet.

We've read so many impolite, offensive, rude texts, posts, comments and for some people it even seems normal to continue doing that. But now let's think, how many of the comment authors have been speaking honest in real life? Sharing their opinion and thoughts? Critics?? Not too many, how do you think?

To be able to break out of the society's cage, one has to be strong minded, confident and brave. Those who are not.... well.... they build the cage. And the fact is that most of people create the cage. And when someone tries to lift higher, they would pull him back down, because "if I can't, you can't"! Though it's hard to notice. Hiding real emotions under a smile and a helpful hand (might be for selfish reasons too), it's tricky to notice when it's real and when fake.

And yes, Internet is a great start for some and even greater end for others. It might teach us some courage to say things out loud, meanwhile it also could destroy all sense and every skill of communication and reasonable opinion sharing.

With this post I don't want people to go bananas, it is my opinion that I share in public and I could also spell it out eye to eye. If you want to prove me wrong, at least do it on a phone call or something, because to me insults in written form is a proof of ones low intellect and childish brain.

Also, notice no particular part of the world is mentioned. It's not necessary to take everything personally, even though that's what being a person is all about.

And, yes, people in Latvia are sarcastic and ironic often, so get used to it and stop thinking I am trying to offend you! Peace!

~Lauma

Hi there. It's been a loooong while since I haven't done any blog posting. But I've been thinking here and then I should restart doing so, and most probably in English as then more people could read what's going on. It'll probably take some time until I create a style and manner to keep the posts more exciting than usual daily life stories.

Well.. what I've been recently thinking about and especially the last few hours.. What is the role of machine dance in my life? Since I injured my back in middle August, I haven't really been able to play seriously (though I tried here and then, but moved disks don't heal as easy, at least they didn't for me) so it was a scary 6 month break during which I also did not follow the new custom songs, new records or anything. I played about 2 weeks ago and hopefully I have the time to go again this weekend.

But when I played.. and today I put some songs on PC.. To others it is a random song that I step to, but to me.. GOD! Like I said, I don't follow any of the new songs, so all the customs I have are from last summer. And each song I take reminds of a particular moment, day, event, person or thought that I have had while playing this song. And it is so great to have such a reminder for the most amazing summer I have had so far, but then on the other side it made me sad, because I realize it is passed and over and will never be the same.

How long will the community last? How long will the events be held? How long will I be able to stay in touch with all of the players? When we come together it is such a fun time, but it's impossible to repeat it, because it's unreal to meet up with all of you again. Yes, Europe isn't as big as we sometimes think, but no matter how much we would want it, we can't stay in past, we have to move on. And this is the balance that I am trying to find - being connected with the best moments from the past, yet living for today and tomorrow and being open for new impressions over and over.

But again, the role of machine dance in my life.. I started playing when I was 8 years old. In summer that's going to be 10 years... I've met so many people during this period of time and been through so many events while still playing.. It's just crazy to realize......

There's so much to tell, but it's hard to pull out the main idea what I want to share, because it's all so related to my life.. perhaps this story is to be continued.
If you've made it this far, thanks for reading and let me know if it made any sense and let me know what's missing ;)

Vēl tik daudz kā neredzēta, nezināma palicis :)



create your own visited country map
or check our Venice travel guide

UPDATED ON OCTOBER 2009



create your own visited country map
or check our Venice travel guide

Krievijai īstenībā vajadzēja būt arī iepriekšējā kartē, tur biju sen un tikai 1 dienu Maskavā :D
Omānā pabiju kopā ar AAE, bet to īsto robežu nepārbraucām, bijām Sultanātā vai kaut kā tā. Nu sanāk ka it kā biju, bet nebiju Omānā, jāmeklē, kā tur īsti bija ar tiem likumiem.

Spānijā jau divreiz uz treniņiem būts, šovasar nedēļu Portugālē sacensībās nodzīvoju.
Turcija arī varēja būt iepriekšējā kartē, jo biju pavadījusi dienu Stambulā. Pavasarī skolas projektā aizbraucu uz nedēļu, guvu kārtīgus iespaidus un pat iemācījos krietnu daudzumu turku valodas :D

Baltais plankums Somija, neesmu nekādi tur bijusi, Dānija - tikai lidostā, Īrija - nekādi, hehe. Un vēl pārējā pasaule..

Tad nu tā.
Esmu atpakaļ no ļoti garā un interesantā ceļojuma, kura galamērķis bija Parīze.
Sākums vien jau bija ko vērts, jo autobuss... saplīsa. Bet tas nekas, viss, cik nu operatīvi bija iespējams, tika nokārtots, un mūsu brauciens iekavējās par nieka 7 stundām, vajadzīgajā viesnīcā ieradāmies 4:00 (miegs bija izcils).

Pirmais, ko pēc 2 dienu ceļa apskatījām, bija Prāga. Diemžel no rīta, nevis iepriekšējajā vakarā, jo arī otrajā dienā mēs kavējām grafiku. Nekādu dižo iespaidu neguvu.
Ak, jā, tad mums vēl trāpījās lieliski šoferīši, kas ārzemēs brauca pirmo reizi. Es nopietni nevaru saskaitīt, cik reizes mēs kaut kur aizbraucām ne tā.

Vēl pēc 2 dienām jau bijām tikuši līdz Luksemburgai un gida pavadībā staigājām/braucām pa galvaspilsētas ielām. Tajā ir vesels banku rajons. Nevaru precīzi pateikt, cik liels, bet iedomājieties, ka visur ir 20-30 stāvus augstas ēkas, un tās VISAS ir bankas. Ļoti laba izglītības sistēma un viens no 3 Eiropas institūciju centriem. Tradicionālais dzēriens - alus. Ir sava oficiālā valoda.

Tās pašas dienas vakars: esam Strasbūrā, kas ir otrs Eiropas institūciju centrs. (trešais ir Brisele, taču tajā nebijām.) Un vispār nesaprotu, kāpēc tajā braucienā mums tik daudz stāstīja par tām institūcijām :) Tāda ļoti interesanta pilsēta - mājas ar tādām kā svītrām no koka dēļiem, protams, viss sakopts, utt, utjp. Taču tā kā iebraucām vakarā, visi veikali jau bija ciet, un cik tad var staigāt pa vienu pilsētu? Dodamies uz kafejnīcu pasēdēt. Cilvēki laipni, un, ja vēl pasūta franču valodā, tad pavisam jauki, un kokteilīšus atnes ar tekstu "Voici, mes jeulies" :)

Nākošā diena tika pavadīta Ženēvā. Arī ļoti skaista pilsēta, visapkārt kalni un blakus ezers. Vienīgi biju vīlusies attiecībā uz slaveno ziedu pulksteni, jo, cik atceros to, kas atrodas Ventspilī, nekā iespaidīgāka tur nebija. Pastaigājām pa centru, tās ieliņas gan tur kalnos kāpējiem patiktu. Stāvas. Ak, jā, zinājāt, ka Šveices karoga radies no Sarkanā Krusta karoga? Starpcitu, arī Šveicē izglītības sistēma ir laba, un, pabeidzot vidusskolu, cilvēks prot brīvi runāt 5 valodās - franču, vācu, itāļu, valsts dialektā (aizmirsu nosaukumu, jobselīt), un 1 valodā pēc paša izvēles. (spāņu, zviedru, jāpāņu, vienalga).

Anesī. Atkal kalni un ezers. Laiciņš mums trāpījās saulains un varējām dienu pavādīt, kā vēlamies. Staigājām pa vecpilsētu, pilsētu, gar ezeru, pa veikaliem, izbraucām ar katamarānu. Jauki. Ļoti patika.

Gandrīz jau esam galamērķi. Vēl 1 diena ceļā un..
...Parīze!

Pirmajā dienā braucām un Defansu - biznesa rajons. Kautgan lielas un masīvas, tomēr glītas mājas, un nemaz nebojā skatu, ne tā kā Rīgā, kur tik pat kā blakus prezidentes pilij uzceļ Maximu.. Tad braucām uz centru, apskatījām Triumfa arku, operu, katedrāli, Eifeli (kur nu bez tā), bijām Monmatrā, tur pavadījām pāris stundas. It kā mākslinieku rajons, bet brīžiem sajūta, kā Turcijā, kad tevi ķer aiz rokas un dod visas tās aproces. Neko daudz negribējās tur iepirkties. Galvenais - sargi somu! Vakarā ar kuģīti pa Sēnu. Tur gan es biju gaidījusi daudz vairāk. Var jau būt, ka pie vainas vēsais laiks, bet kas to lai zin..

Otrā diena - Disnejlenda. Jauki, ja neskaita to, ka visu dienas pirmo pusi lija lietus. Spoku māja smieklīga, leļļu māja skaista, Amerikāņu kalniņi forši. Patika. Veikali - neiesaku tur iet kopā ar bērniem! ;)

Trešā diena - brīvība Parīzē. Sākām ar Eifeļa 3. stāva iekarošanu ļoti stipra vēja laikā. Biju nosalusi zila, bet skats skaists :) Pēctam ar kājām soļojām uz Elizejas laukiem, tad uz operu, un tad izmisīgi devos meklēt smaržu muzeju, kas atradās visneloģiskākajā vietā ever. Tad jau vakars klāt un jāčāpo atpakaļ uz Eifeli.

Nākamā diena - Berlīne. Biju ZOO! :D Un tad pa centru, redzēju to pusnogāzto baznīcu, atkal pa veikaliem, atkal lija lietus. Tagad saprotu, kāpēc cilvēki brauc uz turieni iepirkties, nopietni, ir tā vērts ;)

Un nobeigumā - vēl 24h ceļā un esam Latvijā.

Te nu es esmu, Cibiņ, visā savā būtībā. Ne velna nesaprotu, bet cenšos. :)