Vakar vakarā, kad jau sāka krēslot, sēdēju dārzā uz vasaras krēsla un sajutu silto vakaru, kas viscaur mani apņēma, atvēsinādams no neticamās dienas svelmes. +26. man liekas, pat vasarā tik karsts nebija. Jā, es sēdēju dārzā, kamēr satumsa tik traki, ka es vairs nesaredzēju sarkanās klades rūtiņu lapas, un rakstīju vēstures eseju. Atcerējos Emīliju Benjamiņu, domāju. Latvijas preses karaliene, skaisti un traģiski vienlaikus. Pālasīju pāris vietas grāmatā, secināju, ka man krietni paveicās ar vēsturē lasāmās grāmatas izvēli, bez gala interesanti. Vakar man ļoti, ļoti sagribējās atgriezties augustā, sēdēt krēslojošā dārzā, zem mīlīgas nojumes, kuras man nav, uz galda dedzināt vīraku, sveces, dzert karstu citronu tēju, sapņot un rakstīt.
Mana pēdējā laika top-izklaide ir disneja kanāls, hahā.
Lietus (pūdētājs, kā to manā bērnībā sauca vecie onkuļi laukos -mazas, mazas miglai līdzīgas lāsītes) ir preteklīgs un nepatīkams. Jūtu nepatīkam rudeni, gribu skaisto ar brūniem kastaņiem un krāsainām lapām.
Mana pēdējā laika top-izklaide ir disneja kanāls, hahā.
Lietus (pūdētājs, kā to manā bērnībā sauca vecie onkuļi laukos -mazas, mazas miglai līdzīgas lāsītes) ir preteklīgs un nepatīkams. Jūtu nepatīkam rudeni, gribu skaisto ar brūniem kastaņiem un krāsainām lapām.
Skola kā mācību iestāde man jau ir apnikusi tā īsti vēl nesākusies. 4 esejas jau pirmajā nedēļā, jāa. Un mums pat vēl nav bijusi stunda pie Džuņa. :)