Biju uz Mūmiju un secināju, ka šī 3. daļa man vairs īsti vilinoša neliekas. Viss jau tas pats - atdzīvina mūmiju un tad "ups, kā tad tā? skriesim pakaļ un bāzīsim atpakaļ." Man labāk mīlīgaizraujošas pasaku filmas.
Ai, un vispār dīvainā kārtā es pēkšņi sāku pret visādiem kašķsākumiem reaģēt ar pretsabučošanu, kas visu cenšas novērst. Man vismaz tā šķiet.
Atcerējos, ka jālasa vēstures vasaras darbs, kas stāv kaut kur uz klavierēm Jā, šodien noslaucīju putekļus un atsaucu atmiņā 2 skaņdarbus. Sasodīti patīkami ir spēlēt. Redzēt, kā pirksti strauji kustas pa taustiņiem, veidojot virtuozas skaņu vītnes. Domās atausa aina, kurā uztraukta spēlēju 9. klases eksāmenā pie melnā flīģeļa, zālē sēž visi klavieru skolotāji, direktors un vēl pāris klausītāju. Liekas, ka tik atbildīgs brīdis, domas atslēdzas un nevar jau nemaz tā īsti domāt, atceros, tas jocīgā kārtā bija viens no maniem "plāniem" eksāmenam: ja domāšu, sajaukšu. Dīvainā kārtā darbojās. Sasodīti labas atmiņas par to laiku. Nošu kalni joprojām slejas uz klavierēm, un es ar smaidu sejā, paņemot rokās "Stādīju ieviņu" notis, atceros, kā pirmajās klasēs spītējos un dažbrīd likās, ka par ko man tāds sods, jo kamēr citi skatās multenes, man mamma liek klavieres spēlēt. Pie tam man bija foršākā klavieru skolotāja. :)
jūtos: |
smaržīgi |
skan: |
Regina Spektor - the call |