Jo tuvāk nāk 12. klases beigas, jo ķecerīgāk pret mācībām mēs attiecamies. Dažbrīd pat gribas nokaunēties, bet nu, kas pats visiem spēkiem, jā, arī nelegāliem, necenšas visu paveikt labi, tam arī neizdodas. Par matemātiku man tiešām dažbrīd kauns, varēju jau baigi mācīties. Kaut kā varbūt ir apziņa, kā tāpat jau neesmu nekāda dumjā (tfu,tfu,tfu) un tā palīdz neiegrimt sīkumos un negruzīties. Es ceru, ka matemātikas skolotāja nelasa manu klabu un nespiego te, lai neuzķertu ķecerības. :D Ai, bet nav ko taisnoties, jebkurš taču labprātāk izvēlas vieglāko ceļu. 8)
Vispār šodien ir baigi savādā diena. Tas, ka es nevarēju no rīta piecelties, protams, nebija vēl nekas savāds. Toties es visu dienu nevareju pamosties, vārdu tiešā nozīmē man acis lipa ciet un Cēža sindroms vajāja. Devos uz pieturu, labi, ka paņēmu cepuri, jo drīzumā sāka smidzināt. Kad es stāvēju pieturā, sāka līt. Kad es izkāpu no autobusa, stipri lija, un es sajutos kā tāda nelaimes čupiņa, jo man šaaaausmīgi nāca miegs, priekšā bija briesmīgas ieskaites un sejā šļācās slapjš, pretīgs pavasara lietus. Vēl, stāvot pieturā, es sagudroju to, ka tobrīd esošajos laika apstākļos man vislaprātāk patiktu gulšņāt dīvānā un skatīties tv, tā ir viespiemērotākā nodarbe lietainam laikam. Riebjas lietus.
Tā nu es stāvēju pieturā un šeku reku garām, brālīgi viens otru stutēdami, pulksten 7.50 no rīta uz stacijas pusi aiztenterēja 2 dzērāji, kuru ceļš bija ļoti līkumots.
Skolā es ierados briesmīgā noskaņojumā. Tagad jūtos mazliet labāk, jo aiz loga ir saulais un gaisa temperatūra ir silta. Šodien vispār jocīga diena.
Nāca atklāsme - man jāieiet dušā, tas uzlabos pašsajūtu, tā ir vienmēr. Labi, neizplūdīšu apcerējumā par vannošanās patīkamību.
Brīvlaiks ir gandrīz sācies! UUn draugiem.lv joks ar visu sadaļu otrādu apgriešanu ir stulbs. :D
Ūn man vajag daudz samīļojienu, melnā bmw īpašniek! >:]