Mājupceļā skatoties pa autobusa logu sapratu, ka laiks ārā joprojām ir gluži kā tādā decembrī - sniegs, drēgns, nomācies, slapjš, vē. Man ļoti pietrūkst pavasara ar siltumu, dzestriem rītiem, plaukstošām lapām, dīgstošām puķēm un putnu čivināšanu. Bet es tāda neesmu vienīgā, pirms pāris dienām pat tantes autobusā par to sprieda. Man skan Vivaldi, es nezinu, kāpēc mana izvēle attiecībā uz mūziku šobrīd bija tieši šāda. Smieklīgi, ka darbā priekš žetonvakara, kur jāraksturo klasesbiedri, mana klasesbiedrene Ī. par mani saka: "Cilvēks, kas nepazīst baiļu [..]". Wtf? :D Es pat bieži baidos no tumsas, kur nu nepazīstu bailes! Jūtu, ka raksturojumu kopskats klasē nebūs labāks - būtībā kaut ko sakarīgu liela daļa par lielu daļu nevar pateikt. Ups, vajadzēja arī par skolotāju uzrakstīt, tikko atcerējos, ka to neizdarīju. Man pat liekas, ka šie raksturojumi būs vairāk no sērijas viens-otru-noliek, jo dažos, kuros iemetu aci, par biedriem, kuri nesimpatizē, kritika netika taupīta. Ir pienākusi kārtējā mēness diena, kad mamma ir ekstrauztraukta par to, ko/vai es ēdu, un, kad es viņai skaidroju, ka tiešām ēdu, ka ēdu skolā, ēdu mājās, tiešām ēdu un neko nevaru padarīt, ka esmu tik tieva (vai man tiešām katru dienu skolā est pilnu porciju frī? :D Es tiešām vairs nezinu), tas tā vienkārši ir. Viņa saka, ka es slikti izskatos. Nu, vismaz mani klasesbiedri uzskata, ka es izskatos pēc tās čikses no žurnāla vāka (raidījumu vadītāja, neatminos vārdu šobrīd). Krasi pretēji viedokļi. Diez, ko vēl man nāksies uzzināt par sevi tuvāko dienu laikā? Dažādi atklājumi šodien bira kā no pārpilnības raga, un vispār būtu ļoti interesanti palasīt, ko kurš par kuru sarakstījis. Ak, jā, un noteikti pieminēšanas vērts ir fakts, ka manā rajonā, manā mājā vakar visu dienu (līdz pat 7 vakarā!) nebija elektrības. Un tā vietā, lai apņēmīgi mācītos ekonomiku, es sēdēju tumsā, foršiņi. |