Es jau zinu, zinu, zinu, ka tās visas 'riska grupas' ir nesvarīgas, ka šobrīd viss ir baigi jauki, labi labiņi un tā tālāk, bet man atliek tikai iemest aci pāris mēnešus vecās vēstulēs, lai manī atkal uzvirmotu "grr" sajūtas, un es atgādinātu sev un visai pasaulei, cik ļoti man viņas besī. 'uķiķuķi, zaķīt, apsveicu; uķiķuķi, mēs esam foršiņas.' gr, sievišķīgs nejauku domu perēklis. kā man dažbrīd gribētos domāt 'vīrišķīgi', piekāst visu pasauli un pat neaizdomāties līdz kaut kādām muļķībām, kuras jā, jā, ir tikai manu domu izveidots brīnišķīgs fantāziju auglis. Bet tajā pašā laikā zinot, ka manis pieminētās rg pārstāv to pašu sieviešu dzimumu, arī viņu domāšana ir savādāka par "mums ir draudzīgi nodomi un mēs notiekti gribam būt puišu labākās draudzenes", gribas domāt, ka es ar savu superaizdomuaci saredzu vairāk par muļķīgām iedomām, jo vīrieši jau tāpat, atļaušos atzīt, bieži neaizdomājas tik tālu, cik sievietes. Galu galā, tādos mirkļos atkal uzvīd kaut kāds pašsaglabāšanās, pasaizstāvēšanās un nevienaineatdošanas princips. Ai, jo vairāk es runāju, jo lielākās auzās iebraucu. :D Bet jebkurā gadījumā palieku pie sava. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |