No vakardienas man atmiņā vislabāk palicis brismīgas ceļš, pa kuru braucām turp un atpakaļ, un es koncentrēju visu savu uzmanību stūres noturēšanai rokās. Tagad pat jūtu nelielas sāpes roku augšdaļā, lai cik savādi tas arī neliktos.
Dodos pēc ikrīta kafijas un tad savās dienas gaitās.
Dodos pēc ikrīta kafijas un tad savās dienas gaitās.
Pf, tikko iešokējos, atverot tvnet un labajā malā pie vaŗdadienu gaviļniekiem ieraugot vārdu Daunis. Nu kā var vispār tādu vārdu turēt kalendārā un cilvēku tā nosaukt? Laikam ļoti jāNEmīl savs bērns, savāda pasaulīte. Nu jā, tas drošvien ir ņemts no kaut kādiem supervecajiem kalendāriem, kad varbūt nebija nekas īpašs, bet, manuprāt, mūsdienās tie, kas rūpējas par kalendārā esošajiem vārdiem varētu bišķi padomāt.