Sapnis · un · mīlestība · - · tās · ir · visstiprākās · vielas.

Pa radio visai skaļi iet tiešraide no Doma laukuma, kur sapulcējušies neskaitāmi daudz cilvēku. Šobrīd šķiet, ka es varētu stundām ilgi debatēt par šo tēmu, jo apkārt ir tik daudz atšķirīgu viedokļu. Es neuzskatu, ka Saeimas atlaišana ir pareizais risinājums, jo nav jau, ko īsti likt vietā. Galu galā nevar runāt par Saeimas atlaišanu, ja lielākā daļa pilngadīgo iedzīvotāju neuzskata par savu pilsoņa pienākumu apmeklēt vēlēšanas un referendumus. Vasarā taču bija iespēja aiziet, atdot savu balsi par/pret un tādējādi paust savu viedokli. Mūsu lielākā problēma ir tukšas runas un neapmierinātības izpuasmes, nav reālas rīcības. Jau atkal tuvojas vēlēšanas - pašvaldību, Eiroparlamenta, vēlāk arī Saeimas. Es varu tikai cerēt, ka šoreiz vēlētāju aktivitāte būs lielāka, nekā iepriekš pieredzēts. Dažbrīd gribas nokaunēties par savu tautiešu neizskaidrojamo, savādo rīcību.

Matemātika jau kuro dienu nomoka manu galvu. Jo eksāmeni nāk tuvāk, jo vairāk es baidos. Nav forši.
Un ik nedēļu es apņēmīgi domāju, ka varēšu izturēt visas pēcskolas aktivitātes, bet jau šodien saprotu, ka katru dienu kaut kur braukt un būt mājās ātrākais 8os + vēl mācīties tīri fiziski nav iespējams. Tāpēc es konkrēti bastoju kori un atrodu stulbas ierunas neaiziešanai uz dziedāšanu. Tomēr pēdējā ir mana prioritāte, pie tam mana ticība, ka tiks atrasti sponsori Korejai, ir zudusi jau pasen, jo neuzskatu, ka šādos krīzes apstākļos, kad uzņēmumi viens pēc otra bankrotē un cilvēki paliek bez darba, kāds labdaris X pēkšņi noziedos 4000 ls, lai mēs aizbrauktu uz konkursu Korejā. Kamōōōōoon, tas laikam būtu milzu brīnums, ja kkas tāds īstenotos.

Beigu beigās mana pēdējo dienu izmisīgākā vēlme ir redzēt uzsniegam kaut nelielu sniegu, lai atrastos kāds placītis, kur es beidzot varētu līdz galam iemācīties un pilnveidot savas slidināšanās (hihi) prasmes, jo tas neiedomājami aizrauj! >:]

Man laikam ir iedvesma, jo runas tā vien plūst no manis.
Šobrīd izskatās arī, ka mums nebūs žetonvakara, jo krīze pārņem visu. Bet pagājušā gada pieredze kliegtin kliedz, ka bija pārāk garlaicīgi, lai šo svinīgo, karstā telpā notiekošo ilgo procesiju atkārtotu, tādēļ es ceru, ka piepildīsies mūsu kārotais plāniņš par atsevišķu klases pasākumu, kas, manuprāt, būtu daudz jaukāk un visādā ziņā interesantāk!