Vakar pēc pusnakts, gultā silti ieritinājusies, izlasīju lielisku, iedvesmojošu interviju ar Prāta Vētras puišiem. Par iekšējo mieru, kas mūsdienās ir tik reti sastopams, par albūmu, par visu. Patiesībā, pēdējo nedēļu dzīvoju tādā kā "PV" ielenkumā - kaut kur ejot, vienmēr mp3 skan kāda dziesma no "Tur kaut kam ir jābūt".
Un DAMN! Laimīgie vakari seko viens otram. :] Man patīk dejot zaļā, smaržīgā zālē un tad griezties, līdz sareibst galva un nokrist.!