Skatījos Vikiju Kristīnu Barselonu un tā vien sagribējās braukt uz Spāniju. Dzīvot lielā mājā, kas atrodas ne-pilsētā, gozēties uz terases, malkot vīnu, mīlināties vēlā vakara stundā kādā mazā, nomaļā kafejnīciņā, kur koku lapas savijas ar mazu lampiņu virtenēm. Doties izbraucienos ar riteni pa nomaļu lauku ceļu, vērot Vidusjūras saulrietus, pavadīt nakti pludmalē un doties atpakaļ, rīta gaismai austot. Dzīvot spāniski. Iepriekšējā dzīvē mani drošvien sauca Marija un es dzīvoju Spānijā.
|