Klusi čuksti miglainā rītausmā
Pieķeru sevi pie domas, ka man ir nežēlīgs bēēēeesis braukt uz Rīgu pie pasniedzējas. Un tagad atkal kādu laiku biju izlaidusi, taču tik un tā. Atnākot mājās no skolas šķiet, ka visas enerģijas rezerves ir izsīkušas, palīdz tikai kafija, un tad seko tāds otrais uzrāviens. Pēc tā varētu secināt, ka mana diena fiziskā/garīgā spēka ziņā dalās uz pusēm, un pa vidu man noteikti ir jāuzņem enerģija kafijas veidā.
Jo es vairāk mēģinu izprast sevi, jo vairāk manas domas samudžinās, un sevis izprašana viennozīmīgi nāk ar laiku, tomēr šī brīža secinājumi mani savā ziņā biedē un liek censties sevi pamainīt uz labo pusi. Brīžiem šķiet, ka ir tā, kā tajā PV dziesmā: "Es zināju pirms viss vēl sākās - nav par tevi kaprīzākas". Ai, es pat nezinu, vai tās ir kaprīzes, katrā ziņā kaut kas tavudienubojājošs, ko es cenšos iznīdēt.
Kopš es esmu dabūjusi tiesības, vēlme braukt ir mazinājusies uz pusi. Nebiju gaidījusi, ka tā būs.
Jo es vairāk mēģinu izprast sevi, jo vairāk manas domas samudžinās, un sevis izprašana viennozīmīgi nāk ar laiku, tomēr šī brīža secinājumi mani savā ziņā biedē un liek censties sevi pamainīt uz labo pusi. Brīžiem šķiet, ka ir tā, kā tajā PV dziesmā: "Es zināju pirms viss vēl sākās - nav par tevi kaprīzākas". Ai, es pat nezinu, vai tās ir kaprīzes, katrā ziņā kaut kas tavudienubojājošs, ko es cenšos iznīdēt.
Kopš es esmu dabūjusi tiesības, vēlme braukt ir mazinājusies uz pusi. Nebiju gaidījusi, ka tā būs.
skan: |
Love lockdown |