Naktī viss smaržo tūkstoškārt spēcīgāk - ceriņi, ābeles, nopļautā zāle. Gribas apstāties, ieelpot, stāvēt. Kursadarbs pabeigts un iesūtīts, tagad liekas, ka no pleciem novēlies milzu smagums un var atsākt kampt dzīvi lieliem malkiem. Īpaši tad, kad ārā tāds laiks, apkārt viss un visi tik forši! Vēl mēnesis līdz lielajam piedzīvojumam, bet jau pāris reizes ir uzjundījusies sajūta, kas raudina un saka, ka gribēšu Latvijas naktis un dienas, karstumus un smaržas, jūru un laukosbūšanu. Mēnesis nav nekas, vismaz tas mierina. Tomēr jau tagad kārtējo reizi žēl, ka vasara ilgst knapi trīs. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |