Tāpat kā citē Sokratu 1188 reklāmā, es arī zinu tikai to, ka es neko nezinu. Un tā joprojām. Ne, ko domāt, ne, kam ticēt, ne ko saprast tā vai šā. Pilnīgs apjukums manā mazajā galvā/sirsniņā. Kāpēc es nevaru visu kā uz burvju mājiena izdarīt pa savam prātam? Un sasodīts, bet kāpēc es tik daudz domāju? Nedomājot vispār, būtu daudz vienkāršāk dzīvot. Lai gan.. citējot Lv plaši pazīstamu lirisko dziedātāju, varētu teikt, ka es jau tagad visu ņemu miljoniem reižu vieglāk. Pašai brīnumi. |