Vakardien vidu dienu gulšņāju, dzēru tējas un bēdājos par aizejošo brīvlaiku. Tomēr jautrā daļa sākās tad, kad devāmies uz teorētiski mierīgu pasēdēšanu pie kf. Viss sākās ar dubļainām mašīnizpriecām, kad puikas tuvējās pļavās un mežos mēģināja testēt savu braucamo spējas. Lai gan man tika neērtākā vieta ever, tomēr jāatzīst, ka pat man bija interesanti kratīties, šausmināties par peļķēm un prātot, vai priekšā braucošais r 200nieks tiks cauri kārtējajam dubļu šķērslim. Vienīgā negludā detaļa šajā pasākumā bija zeķu&kedu saslapināšana slapjajās pļavās, kas viltīgi izskatījās sausas. Tomēr, devušies mājās un remdējušies ar karstu tēju& Djūsu Bigalo - vīrieti žigolo, sākām vakara omulīgo/vēlāk trako daļu. Vakara atklāsme man&M bija visnotaļ noderīga - mēs secinājām, ka sidrs ir mūsu nemīļākais dzēriens un nekādā veidā to nevarējām pievarēt. Tomēr arī tradīcijas lauzt negribējām, tādēļ mēģinājām rast jaunas idejas vakara jautram turpinājumam - sākot ar puiku mazošņabjglāzīšu pildījuma nemanāmas zagšanas, beidzot ar guvumu, ko vņi paši mums piedāvāja. Visu vakaru man likās, ka būs mierīgi, līdz brīdim, kad Vincis&Jangris (atļaušos viņus saukt savos netīši pašizdomātajos vārdos) sāka dejot, pūlī (ha, pieccilvēku pūlī) ieraujot arī mūs, un visam beidzoties ar ālēšanos/dejošanu (citiem pa pārīšiem, citiem uz galda vai ar sienu) pie 80to/90to gadu hītiem. Vaaai, mums gāja forši. (: Žēl vienīgi par mazāmīļāch iesnošanos/nepiedalīšanos kopitiskajās izpriecās. :p Nākamreiz to labosim!
Šodien jau no paša rīta darbojamies, lai gādātu marinējumus ziemai - notiek ģimeniska darba dalīšana, visiem čakli iesaistoties.
Šodien jau no paša rīta darbojamies, lai gādātu marinējumus ziemai - notiek ģimeniska darba dalīšana, visiem čakli iesaistoties.