Ak, nēe, nu nē, nu nē, nu nēēēēeeee! Kāpēc viss nevar palikt, kā sarunāts? Kāpēc vienmēr atrodas lietas, kas pēdējā brīdī jāmaina un cilvēki, kas izdomā lietas pēdējā brīdī, kad viss jau saplānots, mainīt? Es biju sākusi plānot tik fcuking skaistiforšu sešpadsmito, kas beidzotbeidzotbeidzot mums abiem būtu brīvs un forši pavadāms, bet visam, protams, jāatceļas dēļ sesijas. Ah, es arvien vairāk sāku nīst universitātes sistēmu ar supergaro sesiju. Visiem, kas mācās citās augstskolās eksāmeni ir jau vai nu beigušies, vai beigsies tuvākajā laikā un to skaits ne tuvu nav pielīdzināms mūsējo skaitam. Jā, es pati izvēlējos un blablabla, bet šobrīd nevaru beigt sūkstīties.
(*^%^&*(*&^%^&*&&^&*(**@#$%
Es nevaru beigt čīkstēt arī par to, ka sesijas dēļ man trūkst mīļošanās, bučošanās un pat satikšanās.
(*^%^&*(*&^%^&*&&^&*(**@#$%
Es nevaru beigt čīkstēt arī par to, ka sesijas dēļ man trūkst mīļošanās, bučošanās un pat satikšanās.