|
[10 Nov 2006|03:10pm] |
|
kaut kā tās dienas paiet vienā skriešānā. es pat pārvietoties ar kājām no punkta A līdz punktam B esmu sākusi ātrāk. tas nav labi, bet savādāk to visu paspēt nevar.. reizēm arī gribas, lai viss notiek aktīvi un tikai rosīties, ņemties un darīties, nevis ka apkārt nekas nenotiek. bet cik ilgi tā var. gribas kaut kādu atelpas brīdi, pāris dienas vienkārši palasīt grāmatas, paklausīties mūziku, aizbraukt uz kādu citu pilsētu vienkārši pastaigāties nevis katru dienu tikai Rīgu redzēt.. un tā lai arī zemapziņā nesēž tās domas, ka tas un tas, un tas vēl jāizdara, tāpēc arī īsti nevar tā atpūsties un izklaidēties līdz galam.. un šeit laikam man pietrūkst tās rudens un pavasara skolēnu brīvdienas :)
|
|