Muuku junioru jauniibaa, kad shim bija gadinji 4 (tagad liels - 6), arii tracinaaja situaacijas, kad shis nevareeja panaakt ko gribeeja, ij tad gaazaas ielas viduu gar zemi ij tirinaaja kaajeles un spiedza. ;)

p.s.
Laikam lieki piebilst, ka maita muuks seniors nelaavaas paarliecinaaties, jo bija spiitiigs kaa aazis (ir veel tagad) un bija ieneemis galvaa, ka junioram piekto bioniklu nu nekaadi nevajag. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man te probleema citaa liimenii. Emocionaalaa.
Var jau buut, ka shkiet, ka esmu kaut ko ienjeemusi galvaa kaa taads mazs beerns. Nezinu. Negribas te zhurnaalaa visu siiki, smalki izkjidaat. Kaads vareetu nesaprast:(

Peedeejo gadu laikaa esmu iemaaciijusies buut pacietiiga. Tieshi taa- iemaaciijusies. Tachu ir lietas, kas man ar to otru cilveeku vienkaarshi principiaali nesakriit. Nezinu, ko tur var dariit...
Patiesiibaa jau nav tik traki, vienkaarshi reizeem besis aiz kaajas parausta:)))))))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pedagoģijā pats galvenais esot pacietība. :)

Nu nezinu. Ja man kāds parādā piecīti ij netaisās atdot (tb mums šai jautājumā diametrāli pretējas nostājas), tad es nevis sev nervus gandēju (tā jau tikai kunģa čūlā var iedzīvoties), bet gan pagriežu muguru ij aizeju. Pasaulē ir 7 miljardi ļaužu, tātad pastāv varbūtība, ka ar kādu pasaules uztvere ij humora izjūta var sakrist.

p.s.
"Piecītis" šai gadījumā alegorija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Alegoriju sapratu- esmu apkjeeriiga buutne:)
Tikai nez vai es starp tiem 7 miljardiem speeshu atrast veel vienu iisto un vieniigo. Shajaa gadiijumaa es par pacietiibu, jo visaadu siikumu (un ne tikai siikumu) deelj jau nevar mest plinti kruumos...

(Reply to this) (Parent)