|
Jūlijs 25., 2016
13:43 Vakar izstaigājāmies pa Zoo, kur Karlīna atkal būra drāmas tētim ("Es esmu tēta meitiņa! Tēta metene!"). Ar mani viņa iet un nečīkst kilometru kilometriem, jo zina, ka nenesīšu, bet ar tēti... Ū-la-lā! Uzreiz tik kaprīza un nevarīga. Tā arī reiz pateica, ka tētis liels un stiprs. Skaidrs, ka tādam lieliskajam vīrietim mazā lēdija uz rokām vien jānēsā. :)
Toties vakarā, kad vīrs ar bērniem kāpa uz lāvas... Kā man patīk tie sakarsušie bērni, kas nāk no pirts ārā! Mati slapji, vaigi sarkani, acis laimē spīd. Dvieļos satinušies un absolūti skaisti savā bērnišķīgajā priekā. Tā kā es šajā grūtniecībā īsti uz pirti neeju, jo neprasās, šķeit, ka Karlīna pēršanos uztver kā īpašu rituālu kopā ar tēti. Un tas ir tik skaisti! :)
|
|
|
|
Sviesta Ciba |